Kamēr es slimoju, man ar katru dienu vairāk sāka riebties cigaretes. man likās, tās ārprātīgi smird, un jutu to smaku nākam arī no saviem plaušu dziļumiem, ne tikai no mutes. No rokām, no drēbēm, no spilvena, uz kura guļu, no segas malas. Tomēr es, mocoties ar kuņģa sāpēm un nelabumu, spītīgi turpināju smēķēt. Todien, kad man bija pāri par 38, es sevišķi daudz neizsmēķēju, toties jau nākamā dienā atguvu iekavēto. Pēc katras cigaretes man kļuva sliktāk un sliktāk. Galvā dullums, iekšās trulas sāpes.
Jāpiebilst, ak es neko daudz neēdu, arī ēdiens man riebās. Tomēr neēdot, smēķējot un svīstot es pieņēmos svarā par 400 g. Izrādās, šie 400 g bijuši izšķirošie. Slimojot visas cauras dienas staigāju (ja negulēju) rītakleitā. Pēc slimības, tas ir - šorīt - man vairs nederēja nevienas bikses. Kuras vēl pirms dažām dienām, kaut ar strauju izelpu un palecienu, tomēr varēju aiztaisīt ciet. Patiesībā es nezinu, ko vilkšu mugurā uz to Sardīniju, šodien situāciju atrisināju, iežmiedzoties kantoristes svārkos.
Nu labi, stāsts nav par to. Lai gan par to arī.
Šodien es nesmēķēju. Bija mazliet grūti no rīta. Tomēr man izdevās sev iestāstīt, ka es GRIBU nesmēķēt, ka tas ir baigi forši, es atcerējos to iepriekšējo dienu smirdoņu, savas sajūtas - nē, es patiešām negribēju smēķēt. Un, ticiet vai nē, gandrīz visu dienu es par smēķēšanu pat neiedomājos.
Toties domāju par savu figūru un mēģināju ieturēt saprātīgu (ņemiet to vērā) diētu. Ja Tēja saka, ka viņai ir liela pakaļa, tad viņa laikam nezina, par ko runā - veikalos vairs nav tādu bikšu, kuras man derētu.
Nu labi. Vakarā es pagatovoju brīnišķīgu kuskusu afrikāņu gaumē. Ar kardemonu, krustnagliņām, kanēli, pipariem, kumina sēklām, rīvētiem burkāniem, vistas gaļu. Pavisam nedaudz eļļas, ļoti diētiski. Bet daudz.
Un tad pēkšņi man sagribējās smēķēt, es kļuvu nervoza. Nē, zināma nervozitāte, kas brīžiem izpaudās pārspīlētā enerģijā, bet brīžiem nejaukā neiecietībā (uzbraucu anonymousam par saplēstu šķīvīti) mani pavadīja jau visu pēcpusdienu. Bet pēc kuskusa sajūtas kļuva neciešamas. Es skaidri zināju, ka NEGRIBU smēķēt. Man patiesi RIEBJAS cigarešu smaka. Bet tai pašā laikā, es noteikti jutu, ka man kaut ko vajag, un tūlīt. Grauzt, apēst, zelēt, smalcināt zobos. Vispirms izmēģināju puļukāpostu. Nepacietībā ar nagiem noplēsu iesaiņojamo plēvi, izrāvu gabalu. Otru. Nelīdzēja.
Un tad atvēru konfekšu kasti. Slepeni. Ātri ātri apēdu kādas piecas šokolādes (Andris atveda no Itālijas). Kļuva nedaudz vieglāk. Pat ievērojami vieglāk.
Tikai kur lai atrod drēbju veikalu milzīgām sievietēm.
Un - pats galvenais - kurš ticēs, ka tā resnā esmu tā pati es, vecā labā Andra? Jūtīgā, bļin, un emocionālā, un trauslā.
Neviens.
Comments
Stulbākais jautājums, ko tagad var uzdot, bet mani ļoti inieinteresēja - kas ir kuskus? Es līdz šim zināju tikai ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kuskus
Un vispār, visu laiku tavos ierakstos kaut kas tāds - te vorsalīns, te kuskus. Tagad skaidrs, ar ko ievērojami rakstnieki atšķiras no mazāk ievērojamiem ;))
ps. man šodien tiiiiik ļoti gribēejas pīpēt... Mans dievs, kā gribējās Bet noturējos. Apsolīju sev, ka, ja vēl joprojām gribēsies, varēšu rīt. Vai svētdien. Tā es sevi mānu.
kuskusUn vispār, visu laiku tavos ierakstos kaut kas tāds - te vorsalīns, te kuskus. Tagad skaidrs, ar ko ievērojami rakstnieki atšķiras no mazāk ievērojamiem ;))
ps. man šodien tiiiiik ļoti gribēejas pīpēt... Mans dievs, kā gribējās Bet noturējos. Apsolīju sev, ka, ja vēl joprojām gribēsies, varēšu rīt. Vai svētdien. Tā es sevi mānu.
(Reply to this) (Thread)
Kuskuss ir galvenokārt arābu virtuvē pazīstami mannas putraimiņi, kas gan nemaz nelīdzinās mannai, ir rupjāki un ir dzeltenā krāsā. Dažos restorānos Rīgā pasniedz, bet ne pārāk garšīgu. Visos lielveikalos var nopirkt sausā veidā. Var lietot aukstu salātiem un karstu siltajiem ēdieniem. Brīnišķīgākā kuskusa īpašība ir tā vieglā pagatavošana. Ar rīsiem, piemēram, man vienmēr kaut kas noiet greizi. Un ilgi jāvāra. Ar kuskusu tā lieta ir vienkārša. Ielej bļodā karstu ūdeni, pieber kuskusu (attiecīgi norādītajā proporcijā, lai gan mana pieredze rāda, ka ūdens vajag drusku vairāk, kā norādīts. Šodien es darīju tā. Sacepu pannā rīvētus burkānus, sagrieztus sīpolus, ķiplokus, kubiņos sagriestu vistu (bet derētu arī cūka vai jērs). Kad viss jau sacepies, piešāvu ūdeni, sāli, garšvielas bez taupīšanas: kardemonu, piparus, kanēli, krustnagliņas, kumina sēklas. Tai ūdenī visam ļāvu tā smuki pasutināties un pēc laika, kad pēc garšas tā zoste likās laba esam, iebēru kuskusu. Pēc 5 minūtēm viņš ir piebriedis un ēdams. Jāraugās, lai kuskuss uzsūc visu šķidrumu, tomēr nepaliek par sausu. Kuskusa vēl viena labā īpašība ir tā, ka, ja ar pirmo reizi pieliek par maz, var droši bērt klāt vēl un attiecīgi nogaidīt vēl piecas minūtes. Vēlāk iebērtais sabriedīs tai pašā konsistencē, bet agrāk iebērtais nepārbriedīs un nesaķeps.
Fū......
Jā, ar to pīpēšanu ir tā, ka vieglāk nepīpēt, ja saki sev, ka jebkurā brīdī vari sākt pīpēt. Nekad nedrīkst sev teikt "nekad".
Fū......
Jā, ar to pīpēšanu ir tā, ka vieglāk nepīpēt, ja saki sev, ka jebkurā brīdī vari sākt pīpēt. Nekad nedrīkst sev teikt "nekad".
Man ir tikai viens jautājums - un pēc visas šītās filigrānās kuskusošanas anonymous vēl atļaujas man lasīt lekcijas par līdztiesību ģimenē? :/
Viņš mazgā traukus, un - ja es gribu - kaut ko sakapā gabaliņos:)
Bet tā procedūra tikai izklausās sarežģīta, tas iet ātri, viens un divi.
Bet tā procedūra tikai izklausās sarežģīta, tas iet ātri, viens un divi.
(Reply to this) (Parent)
Jāpibilst, ka kuskuss uzbriest brangi. Mēs paēdām četri apmēram no kādiem 200 g. ar 300 jau būtu pārēdušies. Protams, jāņem vērā, ka diegzan liels bija burkānu-sīpolu-gaļas-buljona tilpums.
Kuskuss, ak brīnišķais kuskuss - viņš lielsiki sasūc sevī visas garšas:))))
Kuskuss, ak brīnišķais kuskuss - viņš lielsiki sasūc sevī visas garšas:))))
Izmēģināšu kuskusu ar co.
Un - varbūt man ar sākt mazgāt traukus? Tas, ko, ceļ pašapziņu un ticību savām pravieša spējām, vai? ;))
(lab, lab, es ir nešpetns, bet tagad iet gulēt. Murr. Arlabunakti).
Un - varbūt man ar sākt mazgāt traukus? Tas, ko, ceļ pašapziņu un ticību savām pravieša spējām, vai? ;))
(lab, lab, es ir nešpetns, bet tagad iet gulēt. Murr. Arlabunakti).
Vispār ar to gaļu tu atgādini tēlu no multfilmas, kur visi zvēri plūca puķes un skaitīja tās, dziedot dziesmu. Un tur bija viens tāds mazs zvērs, kas noplūca tikai vienu puķi, cetuto pēc skaita, toties par to viņš atgādināja visu laiku. Tāpat tu ar to gaļu :)
(Reply to this) (Parent)
Nu krutie, es leenaam (meeneshiem) shifreet atshifreeju, kas ir kas, a te pilniigi atklaataa tekstaa
Man 32 gadi, nepreceejies (joks(nav))
Man 32 gadi, nepreceejies (joks(nav))
"Atmest smēķēšanu ir iespējams tikai tad, kad tev nav stresa, bet smēķēšanas atmešana rada stresu", © honeybee
bet vispār -neēdis paēdušu nesaprot, kas jums visām ar to lieko svaru? man ir pietrūkstošais svars, es nejūtos labāk, nē, es jūtos sliktāk, jo nevienam tak nevar pasūdzēties par saviem 46 kilogramiem un pakaļu, kas neielien džinsās, kas paredzētas 12-gadīgām meitenēm, bet ielien džinsās, kas droši vien ir domāta 14-gadīgām, un kaunu iet uz veikalu iegādāties krūšturi, jo neko zem A izmēra jau nepārdod.
morāle, protams: beidz ākstīties. t.i., smēķēšanu atmest ir kruta, bet par to nevajag runāt. ēšanu atmest nav kruta.
bet vispār -neēdis paēdušu nesaprot, kas jums visām ar to lieko svaru? man ir pietrūkstošais svars, es nejūtos labāk, nē, es jūtos sliktāk, jo nevienam tak nevar pasūdzēties par saviem 46 kilogramiem un pakaļu, kas neielien džinsās, kas paredzētas 12-gadīgām meitenēm, bet ielien džinsās, kas droši vien ir domāta 14-gadīgām, un kaunu iet uz veikalu iegādāties krūšturi, jo neko zem A izmēra jau nepārdod.
morāle, protams: beidz ākstīties. t.i., smēķēšanu atmest ir kruta, bet par to nevajag runāt. ēšanu atmest nav kruta.
(Reply to this) (Thread)
Klau, es runāju par ko gribu, saproties.
Smēķēšanu atmest, protams, ir kruta. Ēšanu atmest es netaisos, vienkārši man bija tādi laiki, kad varēju ēst, cik lien, un no tā nekas nemainījās. Tad, protams, es izdomāju sev vēzi;) Tagad vairs tā nav, un tas mani ir nepatīkami pārsteidzis.
Smēķēšanu atmest, protams, ir kruta. Ēšanu atmest es netaisos, vienkārši man bija tādi laiki, kad varēju ēst, cik lien, un no tā nekas nemainījās. Tad, protams, es izdomāju sev vēzi;) Tagad vairs tā nav, un tas mani ir nepatīkami pārsteidzis.
nēnē, tas nebija domāts "nevajag par to runāt, jo tas nav stilīgi", tas bija domāts "nevajag par to runāt, no tādām runām sagribas uzpīpēt". vismaz mana pēdējā reize, kad es "atmetu smēķēšanu" beidzās tieši tā - pastāstīju draugam, ka vienkārši vairs negribas pīpēt, un pēc piecām sekundēm konstatēju, ka ļoti gribas pīpēt :)
(Reply to this) (Parent)
Nu beidz. Tas ir tik PARASTI. Saproti? Ne tur kaut kāda stila, nekā. Vecmodīgi un vienkārši izstāstu patiesu stāstiņu.
tur jau arī slēpjas tas tavs stāstnieka (arī mutvārdos) talants, it kā ļoti vienkārši, nesamāksloti, bez stilošanas, bet kaut kā sulīgi, piesaistoši.
(Reply to this) (Parent)