blond

blond @ 21:49: Kuskuss ir galvenokārt arābu virtuvē pazīstami mannas putraimiņi, kas gan nemaz nelīdzinās mannai, ir rupjāki un ir dzeltenā krāsā. Dažos restorānos Rīgā pasniedz, bet ne pārāk garšīgu. Visos lielveikalos var nopirkt sausā veidā. Var lietot aukstu salātiem un karstu siltajiem ēdieniem. Brīnišķīgākā kuskusa īpašība ir tā vieglā pagatavošana. Ar rīsiem, piemēram, man vienmēr kaut kas noiet greizi. Un ilgi jāvāra. Ar kuskusu tā lieta ir vienkārša. Ielej bļodā karstu ūdeni, pieber kuskusu (attiecīgi norādītajā proporcijā, lai gan mana pieredze rāda, ka ūdens vajag drusku vairāk, kā norādīts. Šodien es darīju tā. Sacepu pannā rīvētus burkānus, sagrieztus sīpolus, ķiplokus, kubiņos sagriestu vistu (bet derētu arī cūka vai jērs). Kad viss jau sacepies, piešāvu ūdeni, sāli, garšvielas bez taupīšanas: kardemonu, piparus, kanēli, krustnagliņas, kumina sēklas. Tai ūdenī visam ļāvu tā smuki pasutināties un pēc laika, kad pēc garšas tā zoste likās laba esam, iebēru kuskusu. Pēc 5 minūtēm viņš ir piebriedis un ēdams. Jāraugās, lai kuskuss uzsūc visu šķidrumu, tomēr nepaliek par sausu. Kuskusa vēl viena labā īpašība ir tā, ka, ja ar pirmo reizi pieliek par maz, var droši bērt klāt vēl un attiecīgi nogaidīt vēl piecas minūtes. Vēlāk iebērtais sabriedīs tai pašā konsistencē, bet agrāk iebērtais nepārbriedīs un nesaķeps.
Fū......
Jā, ar to pīpēšanu ir tā, ka vieglāk nepīpēt, ja saki sev, ka jebkurā brīdī vari sākt pīpēt. Nekad nedrīkst sev teikt "nekad".