Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums

Tuvojoties Jaungada karnevāla laikam, kostimi.lv par draudzīgām cenām piedāvā plašu izvēli visdažādākajām gaumēm.

Saģērb savu atvasi kā....

Man īsti nav saprašanas, kādēļ Rokkafejnīcu sauc par Rokkafejnīcu. Pavei, dienās, kad tur neuzstājas zigzagi, auroras vai citi vecie, foršie krabji, tur lielākoties skan visai nepatīkama ne-rokmūzika vai apšaubāmas kvalitātes rokmūzika (vakar publiku priecēja ansambelis, kas labākajās lauku muzikantu tradīcijās varēja izpildīt jebko - sakot no HIM līdz Ray Parkers - Ghostbusters...)
Turklāt man nebija ne jausmas, ka šī vieta ir populāra, proti, ka tur masām pulcējas kaut kas līdzīgs latvju apzeltītajai jaunatnei - jauni, bezgala stilīgi un pēc skata visai padumji īpatņi (piedošanu, protams). Nebūtu bijusi sareibusi, veiktu lauka darba piezīmes.

Nav aprakstāma tā atsevešinātības sajūta, kas pārņēma, klīstot pa pārpildīto Reiterna namu un vēlāk jau pa Vecrīgas bruģi. Šķita, ka apkārt bija daudz čaulu. Migla to nomaskē, bet sienas un bruģis pacieš visu. Jo ko gan citu tiem darīt?
Tagad vajag dziedēt ne tikai miesu, bet arī dvēsli. Fui.

Nāku mājās, kā vienmēr godīga un tikla, no veikala ar visai nepievilcīgu sarkano rimi maisiņu, kurā iegādāts dienišķais viskijs, tfu, maize, protams, MAIZE, kad negaidīti tieku uz ielas uzrunāta angļu mēlē. Man galvā jau izskrien cauri dažādas versijas par to, kādu ielu cilvēks lūgs viņam kartē parādīt. Tā vietā kungs stādas priekšā kā Fatih (turks), sakot, ka redzējis mani no pretējās ielas puses. Smuka es esot un forša frizūra man esot, viņš šeit, Rīgā, strādājot, saku "cool, good for you" - es arī šeit strādāju... Tad vinš aicina iedzert, es atsaku, tad viņš aicina iedzert sestdien pa dienu, ja man tas tīkot labāk (ooo, kāds džentlbeņķis - PA DIENU!!!, nodomāju), jo tad viņš būšot lamīgākais vīrs, kāds pa zemes virsu staigājis. (Nu, jā, pēc kniebiena jau visi ir laimīgākie vīri, kādi pa zemes virsu staigājuši.) Atvadoties viņš mani skūpsta uz vaigiem pa trīs lāgi (jo tā Turcijā darot!). Tad viņš mani apkampj (jo arī tā Turcijā pieņemts izdarīties ar cilvēkiem, kas patīk) - apkampiens bija stipri par ilgu, viņš atstāja uz manis savu smaržu, pē...
Tā lūk, ja vien gribētu, tik ātri un viegli man nekad neviens kniebiens nebūtu nācis - atliek iziet uz ielas, pat krogu nevajag. Jēzus.

Jāsaka gan, ka trakas lietas notika arī piektdienas naktī Teātra bārā. Coito ergo sum pārceļas no Vecpilsētas uz Rajona krogiem.
Jāsāk būs vilkt nikāba, vai ziniet.

LIZDA mājas lapā paralēli dažādiem paziņojumiem, aktualitātēm utt. izglītības jomā ir publicēts atskats arī uz Valmieras radošo pedagogu saietu 2014 . LIZDA's, kas ir neatkarīga sabiedriska organizācija, misija ir "pārstāvēt, paust un aizstāvēt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības biedru ekonomiskās, sociālās un tiesiskās intereses, veidojot sociālo dialogu visos līmeņos." Lai nu tā būtu. Ja reiz viņu interesēs ir 'pārstāvēt' un 'aizstāvēt' pedagogus un tātad, pēc manas saprašanas, pārstāvēt un aizstāvēt arī profesijas prestižu, godu utt., tad visai jokaini ir viņu mājas lapā izstādīt ko tādu, kas skolotāja amata prestižam nodara tikai ļaunu. Pilnīgai noskaņai iesaku lasīt tekstu un paralēli skatīties foto . Nepalaidiet garām arī tekstā ievietoto linku uz video - tas ir tā vērts, jo palīdz labāk saprast, ko diemžēl dažam labam nozīmē "radošums" un "radošs skolotājs".
Cerība vien tāda, ka neviens, izņemot varbūt pašus pedagogus, šo mājas lapu neapmeklē. Es arī nebūtu, ja vien šovakar nebūtu izskanējis aicinājums apskatīties "radošos" ar brīdinājumu:"Gatavojies uz ļaunāko".

tā arī zināju...

Ja jums gadienā ir vagīna, tad šodien jūs, iepērkoties Drogas, varējāt tikt pie Raffaello konfektes (ar maigu kokosa apvalciņu un mandeļu sirsniņu vidū) - turklāt bija pilnīgi vienalga, ko pērk - vai skropstu tušu, vai tualetes poda tīrāmo birsti.
Apģērbu veikalā, kur, jāatzīstas, iegādājos glīšus, bet gandrīz vai nepieklājīgi īsus svārkus (lai, protams, vairotu iespējamību tikt apaugļota), man tika pasniegta tulpe. Ak, dārgie puķu mīļotāji, jūs negribētu zināt, ko es ar to izdarīju! Nē, nē - man ļoti patīk puķes - dāvājiet, jel, man tās, nudien! Bet varbūt gluži ne šādi?
Tomēr rajona pārtikas veikals man sagādāja īpašu vilšanos - arī gribēja iesmērēt tulpi. Biju cerējusi uz kaut ko gardi notiesājamu - kaut vai šokolādi, bet labāk, protams, kādu konservu bundžu - pupiņu asorti vai "Rīgas" šprotes vai, ja gribam, var pavisam tematiski - ķilaviņas "Vīra buča".