Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - Manas skumjās rajona maukas

Darbadiena, plkst. 3 naktī. Lēni, baudot miglas apņemto Rajona galveno ielu, devos mājup, lai beidzot laistos ļoti īsā, bet kvalitatīvā miegā.
Ielas tukšas un klusas, lampu apspīdētas. Vienīgie kustoņi bija kaķi, daži etiķi un maukas.
Viņas bija divas. Viņas vienmēr stāv divatā. Pa gabalu abas izskatījās mana vecuma, tikai, pienākot viņām pavisam tuvu, ieraudzīju, ka vienai varētu būt labi ja 20-22, bet otrai savi 45 - ja ne hronoloģiski, tad apbružājuma pakāpē gan. Jaunākā atgādināja zoostacijas bērnu - nošļurkusi, ar lietošanas stāžu un ar aroda pieredzi. Vecākā - ar skaistiem sejas pantiem, nolietota, vienaldzīga, vulgāra.
Viņas bija ģērbušās ļoti klasiski - īsi, pēcpusi līdz galam nenosedzoši svārki, gari lakādas zābaki virs ceļa ar nobružātiem purngaliem, pliki stilbi, niecīgas ādas imitācijas jakas, zelta ķēdītes.
Piebrauca taksometrs, jaunā meitene pieliecās pie loga, izspīlējot savus dibena vaigus vēl vairāk. Saruna bija īsa - viņa iekāpa mašīnā un aizbrauca. Vecākā sieviete palika stāvam, nesteidzīgi pīpējot cigareti, kuras dūmi ātri saplūda ar miglu. Es lēnām pagāju garām "performances" vietai, cenšoties vairs neatskatīties, līdz viņa man uzsauca: "Девушка, а ты красивая!"