Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 26. Aprīlis 2016

Bēdu, manu lielu bēdu. Jūlijā draugu mīļbērnam pastarītim būs krustabas. Ballīte būs varena. Cien. vienu gadu jaunais kundziņš tiks pie vesela bara krustvecāku, mani ieskaitot. Bet vaimanu, vaimanu - esot jāvelk baltas drēbes! Obligāti. Miniet trīs reizes, vai man ir baltas drēbes?! Nekad, nekad apzinātā vecumā man tādu nav bijis! Jāsāk aust vadmala. elina, tu arī jūtu sāpi?

Man ir sajūta, ka beigās visi nomirst ar vēzi. Arī tie, kuriem salāpa sirdi un asinsvadus, beigās nomirst ar vēzi. No kaut kā jau ir jānomirst. Bet brīžiem nevar saprast, kāpēc Viņa tik nepacietīga un ņem arī jaunus. Vēzis ir tik vardarbīgs pret miesu un garu.


"lūdzu, saglabājiet mieru!
Es tikai bļaustos -
es neesmu vardarbīga.
Es neesmu ļauna.
Es esmu rezultāts."

Tā pati Nāvīte M.Zusaka grāmatā "Grāmatu zagle"

Kāpēc man neviens agrāk nepateica, ka brīnišķā tomātu zupa top vēl brīnišķāka, ja tai pievieno šķipsniņu kanēļa? Halō! Tieši tas, kā trūka.
Taisnības labad jāsaka, ka mana tomātene tomēr nav uz pusi tik garda kā boženas. Es domāju, pie vainas mans vispārējais kūtrums uz gatavošanu. Runā, ka meistarību nodzert nevar, tomēr regulāras prakses trūkums gan liek par sevi manīt. Es te nesen pagatavoju ko tik negaršīgu, ka visu izmetu ārā. Ēdiena negaršīguma pakāpei esmu novērojusi arī saistību ar izsalkumu. Jo izsalkušāka, jo nepacietīgāka un steidzīgāka, jo negaršīgāk. Lūk. Kanēlis tātad. Kur es biju agrāk.

P.S. Kreses (neēdamās, bet tādas, uz kurām tik vien, kā raudzīties un priecāties par to daiļumu) tagad stiepjas par vismaz 1 - 1.5 cm dienā. Amazing!