Melnā Asara ([info]bleeding_angel) rakstīja,
@ 2004-01-20 21:12:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:shadows fall

Shodien ejot pa ielu sajutu, ka man saak sekot melnais puukjis. Vinjsh nav no maniem draugiem. Vinjsh ir vieniigais, par kuru es nesaprotu, kaapeec saatans vinju radiija! Vinjam sheit nav vietas... Vinja tuvumaa mani tumsas engjelji pazuud... Vinju mirdzoshaas sarkanaas acis apeed manu engjelju skaistumu. Engjelji nespeej paciest sho negliitumu un taapeec vinjiem ir jaadodas... Puukji vinjus padariitu negliitus. Es zinu, ka vinji neveelas mani pamest vienu! Vinji man vairaakkaart ir teikushi, ka ne par ko mani neatstaas, bet tagad naak shie puukji un engjeljiem nav citas iespeejas... Bet es no melnajiem puukjiem nebaidos. Es nebaidos zaudeet savu skaistumu, jo arii iekshaa es esmu tikpat melna kaa aaraa.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]elvira
2004-01-24 15:40 (saite)
Sakritība? Lūk, ko es nesen uzrakstīju. Gribēju likt pie bio, bet pārdomāju.

Bija jau stipra krēsla, debesis tumši pelēkzilas. Drūma un tumša meža malā stāv pussabrukusi māja ar izsistiem logiem. No biezokņa puses atlido krauklis un, savēcinājis spārnus, nosēžas uz nokaltuša zara. Pa garo zāli tikko manāmi noslīd kāda ēna. Uzpūš auksts vējš, nošalc koku lapas. Krauklis atkal paceļas spārnos, bet atkal uzpūš vējš un tas sairst kā melni dūmi.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?