Sakritība? Lūk, ko es nesen uzrakstīju. Gribēju likt pie bio, bet pārdomāju.

Bija jau stipra krēsla, debesis tumši pelēkzilas. Drūma un tumša meža malā stāv pussabrukusi māja ar izsistiem logiem. No biezokņa puses atlido krauklis un, savēcinājis spārnus, nosēžas uz nokaltuša zara. Pa garo zāli tikko manāmi noslīd kāda ēna. Uzpūš auksts vējš, nošalc koku lapas. Krauklis atkal paceļas spārnos, bet atkal uzpūš vējš un tas sairst kā melni dūmi.