vēstule
Gribēju teikt, ka tā visu laiku ir bijis ar mani .. es nekad tā īsti neesmu bijis ne ar vienu kopā. Un tieši tapēc es esmu tāds un ne savādāks. Tapēc šķietami man nevajag ne vienu. Bet kad kādu savajagas man, satrakojos , pielīpu kā muša, kas parasti baisi atbaida.Un ja līdzīgi kāds pielīp pie manis nostrādā pretreakcija - rodas sajūta, kā kāds atņems manu dienu, manu gaisu.
Bet es nekad nedomāju tā īsti par to - līpu kā muša, ja nepatiks,lai sit nost. Jo nemāku būt apreiķinātājs un domātājs, ne šajā lietā. Daru kā jūtu . Teorētiski vajadzētu domā, ja līdz šim ir bijis tā, ka neder.. varbūt man vajag pielāgoties.., bet nē , es negribu zaudēt savu seju .