muzika uztur mani pie dzīvības.
Savādāk gaiss trūkst. Jo tā steiga ir traka šajās dienās. brr
Ne mirklis apdomai, attelpai.
Vel tik drusku, tad uz Igauniju - es pat teiktu atpūsties. Tad jau sakārtotāka nedēļā. Jā.

Uzkāpu es uz The Knife

uznāk atkal es neko nevaru, nemāku - posms.

Pievilto cilvēku rindas, nepabeigto darbu lietas, bet tam visam pāri - kas esmu kur esmu un ko esmu sasniedzis.

Ar vienas rokas kustību gribas visu nogrūst no galda un sākt daudz ko no sākuma. Zinu ka varu labāk , nekā tagad daru.

ar visu foto, web un sadzīvi.

Plosās domas, ko daru, kā daru.
Ko darīt pēc mēnešiem 6 , kurp iet mācīties, studēt. Kā dzīvot , nevis eksistēt.
Kā darīt, nedarīt.

Vai pārmaiņu laiks ?

Kā sasniegt sapņus un mērķus.
Bet sēdēt uz vietas nedrīkst, nedrīkst.

Pēdējā laikā esmu saslimis ar grāmatām. Foto, dizaina, web uttt. Gandrīz katru dienu ieeju grāmatnīcā, daudz ko nocilāju. Daudz ko gribētu pirkt, bet negribu kaudzē kraut + arī cenas daudzām feinas. Kad izlasīšu esošo, pirkšu atkal. jā.

Gribēju teikt, ka tā visu laiku ir bijis ar mani .. es nekad tā īsti neesmu bijis ne ar vienu kopā. Un tieši tapēc es esmu tāds un ne savādāks. Tapēc šķietami man nevajag ne vienu. Bet kad kādu savajagas man, satrakojos , pielīpu kā muša, kas parasti baisi atbaida.Un ja līdzīgi kāds pielīp pie manis nostrādā pretreakcija - rodas sajūta, kā kāds atņems manu dienu, manu gaisu.
Bet es nekad nedomāju tā īsti par to - līpu kā muša, ja nepatiks,lai sit nost. Jo nemāku būt apreiķinātājs un domātājs, ne šajā lietā. Daru kā jūtu . Teorētiski vajadzētu domā, ja līdz šim ir bijis tā, ka neder.. varbūt man vajag pielāgoties.., bet nē , es negribu zaudēt savu seju .