ciemojamies [entries|friends|calendar]
blame

[ website | mana sinteetika ]
[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

# [26 Feb 2015|10:54pm]

nagger
"Self-love is a good thing but self-awareness is more important. You need to once in a while go ‘Uh, I’m kind of an asshole.’ "
Louis C.K.

Like, uh, yes, I am.
post comment

[26 Feb 2015|09:27pm]

maga
Nav sliktuma bez labuma. Tā kā nevaru iet uz sportu, šovakar sarunāju māsas vīru nākt palīgā un beidzot sadalīt pa sastāvdaļām un izmest to briesmīgi vēsturisko sekciju, kas sen jau par ilgu stāvēja manā istabā. Tā kā man ir slimiņa roka, man turklāt vispār nekas nebija jādara. Māsa uzslaucīja grīdu un nomazgāja traukus. Tagad te tiešām izskatās tā, it kā es tikko būtu ievākusies. Nākamais punkts - jānokrāso sienas. Rokai arī krietni labāk, nemaz pretsāpju tabletes nav jādzer.
post comment

[26 Feb 2015|06:57pm]
fedrs
Atradu vienu interneta resursu, kur palasīt par aktualitātēm krievu valodā.
Http://ej.ru/
Man šķiet, mēs arī būtu pelnījuši kaut ko tamlīdzīgu.
1 comment|post comment

[26 Feb 2015|10:33am]

iness
nupat noskatījos kā bastejkalna trakās vārnas taranē vienu nelielu, gaišu pūcīti.
rasisms virs Rīgas.
post comment

Kur skatās CP? [26 Feb 2015|10:00am]

scope
Jaunākās ziņas tuvo gaismu lukturu modē ar pāris klīniskiem gadījumiem:
- Ganību dambja apkaimē pārvietojas viens BMW ar sarkanas krāsas eņģeļacīm;
- šorīt no muguras brauca Volvo, kuram bija zaļas krāsas tuvās gaismas.

Šie daži klīniskie gadījumi pārspēj kaudzi "hrenonistu" un alternatīvās orientācijas braucēju, kam gabarītu lampiņas vai numura zīmes apgaismojums ir zilā krāsā.
6 comments|post comment

[26 Feb 2015|07:39am]
fedrs
Pamanīju portālos, ka pa to laiku, kamēr tauta vingrinās partizānu cīņas metodēs, vīri un sievas ar portfelīšiem un barsetkām, kuras citkārt dēvē par pideraskām, bez liela entuziasma esot apsprieduši iespēju iejūgt Rīgas Satiksmi Sabiedrisko pakalpojumu regulatora, vai kā to kantori pareizi jādēvē, iemauktos. Parunājuši, parēķinājuši un nosprieduši, a ja nu kļūst vēl sliktāk, lasi dārgāk.
Un te man radās laba doma, ka Regulatora vietā, viņiem krāgā jāuzlaiž monopolu apkarotājs, ja mums tāds ir, un jāpanāk uzņēmuma sadalīšana atpakaļ autobusu parkos, TTP un autostāvvietās, un vēl jāpalaiž pa vidu kreisie mikroautobusi.
Acīmredzamie zaudējumi pasažieriem būtu tipa "saskaņots" transporta kursēšanas grafiks (ha-ha!), LCD monitori ar informāciju, kur zvanīt, ja kāds jums čurā zābakā un aicinājumiem apgūt sabiedrībā augsti godāto biļešu kontroliera profesiju, un samazinātus finanšu ieguldījumus ritošajā sastāvā demo maršrutā opera - Jugla, jo uz Tapešu ielu, kā visi labi zinām, kursē un visdrīzāk kursēs mūžīgi mūžos tie paši kantainie zārki.
Savukārt tiem, kam Krievzemē Rīgā dzīvot labi, varētu rasties zināmas neērtības, jo uzņēmumi ar ievērojumi mazāku kapitālu, aktīviem, pasīviem vai ko nu tur parasti uzskaita, saviem ķeizariņiem varēs maksāt stipri mazākus pabalstus. Tāpat investīcijas nanotehnoloģiskajā ūdenī vairs nevarēs veikt līdzšinējā apjomā.
Nenoliegšu, visai destruktīvs plāns. Viens no tiem, kuri, ja man kļūst sliktāk, lai arī citiem avenes piedirstas. Toties varēsim apskatīties, cik kas no tiesas maksā. Ja līdz tam nonāks, jo vispirms tas varētu kalpot kā granāta, ko paņemt līdz uz sarunām.
post comment

par dibeniem un biksēm ap tiem [tas ir tosts] [26 Feb 2015|03:51am]

neoplasm
[ mood | jājā, jau elpoju dziļi, f off ]
[ music | Modèle Mécanique - Dark of the Moon ]

izgāšgad stanstedas taksfrejos iegāju american apparel'ā un nopirku sev divus pārus viņu klasisko apeņu. nolēmu sev lieki neglaimot un ņēmu nevis xs, bet s izmēru. kad vienas no viņām man izrādījās par mazu, uzpūtos liela un lepna un bootylicious. bet prieks ātri noplaka, jo tagad nezinu, kā lai veikalā tādas nopērk vēl - iet ar lineāli vai ar tām vienām novalkātajām kabatā un tad veikt mērījumus un salīdzināt? vēl var arī veikalā plāna vidiņā nolaist bikses un personālam teikt "sakiet, lūdzu, pēc kāda izmēra jums izskatās mana pēcpuse?". vēl var arī uzskatīt to visu par mācību un turpmāk nepirkt kaut kādas hipsteru eco-friendly, free range, made in usa šmotkas, bet problēma tāda, ka ļoti ērtas un tas audums ir vienkārši nemirstīgs.


starp citu, darbā visi ir slimi un puņķaini. visi, izņemot mani, lol. no 6 cilvēkiem vakar darbā bija 3. ceru, ka šodien būs vēl mazāk un rītdienas vakariņas tiks atceltas. es pamazām sāku uz viņiem apvainoties un arvien vairāk justies kā ēzelītis, kas velk nevienam nevajadzīgu vezumu. bankrotējiet uz veselību, dārgā priekšniecība, ja nemākat menedžēt darbiniekus. visi baigie draudziņi un caurām dienām hihī hahā, kas, protams, brīnišķīgi, bet mūsu atzars ir ciparos visvājākais un neviens par to nesatraucas. es satraucos tikai tik daudz, ka man viendien nebūs vairs šī darba, kas patīk. roksija ir forša un smieklīga, bet viena liela slinka pakaļa, quite literally. visu dienu viņa tarkš un abiem priekšniekiem baigā draudzene, un dienas beigās viņai pietiek nekaunības nopūsties, ka šamā tik centīgi visu dienu strādājusi, bet rezultāti kaut kādi neparasti švaki. un priekšnieki tā vietā, lai paņemtu aiz čupra un izpurinātu, saka, ka nekas, nekas, mīļā, rīt būs jauna diena. bet zin' ko, viendien tās jaunās dienas vairs nebūs, jo bodīti aizklapēs ciet un mēs varēsim iet draudzīgi čalot bezdarbnieku rindā bļeģ. un man arī rociņas nolaižas vienai pašai svīst. then again, es nezinu, moš priekšniecībai ir kāds ģeniāls plāns, kas tiek rūpīgi slēpts, jo man taču tomēr pielika toreiz pie algas, bez tam pielika jau kurā tur nedēļā kamēr roksija tur krāj putekļus jau 2 gadus un tādas naudas pat redzējusi nava. un es, protams, apsveru arī variantu, ka man vienkārši ir attitude problems. uz mani jau drusku skatās kā uz iedomīgu kuci, jo es ar tām pļāputašām diezgan maz ielaižos, bet es vienkārši koncentrējos darbam, bez tam private life is called private for a reason. bet roksijai tagad uz mani ir cemme, protams, un man par to ļoti žēl. es jau tā te nepazīstu nevienas meitenes un tagad arī tā vienīgā, ko pazīstu, protams, negrib draudzēties. welp, fuck you, too. ājā, es pat ar pakausi redzu, cik ļoti roksijai ir krašs uz priekšnieku, kas nozīmē, ka pie mūsu līgumu pagarināšanas redzēsim, kurās biksēs būs uzņēmuma prioritātes, i guess.
9 comments|post comment

[26 Feb 2015|04:11am]

vajag

[mala]
vajag kādu, kurš gribētu dzīvot 27 m2 lielā istabā 4istabu komunālajā dzīvoklī Brīvības un Mierielas stūrī. Istaba ok stāvoklī, pārējais dzīvoklis šāds tāds.
Par 140 naudām mēnesī(visi komunālie, arī apkure iekļauti),var saņemt lietošanā ar mēbelēm, var bez. mājdzīvnieki saprātīgā skaitā akceptējami.
Apskatīt var no rītdienas, ievākties - no 8. marta


Jautājumus te vai iemala@inbox.lv.
3 comments|post comment

. [26 Feb 2015|01:21am]

kini
feiloju ar aizmigšanu. izlasīju divus spriedumus, ko jau sen taisījos, bet vēl neaizmigu. strange.
post comment

[25 Feb 2015|11:59pm]

pa_leeto

[sauleszakjis]
Heijā

Varbūt ir kāda/-s, kurš vēlas izmēģināt limfdrenāžas procedūras par lētākām naudiņām? Ir tā saucamie īstie zābaciņi, ar vairākām kamerām utt.
Iegādājos 10 seansu kursu, bet pēc pirmās reizes secinājums, ka izrādās nemaz nedrīkstu ar savu veselību.
tad nu piedāvāju 9 seansus par 20 Eur Rīgā, Mēness ielā :)
4 comments|post comment

Aizvietojamība. [25 Feb 2015|09:14pm]

wensdy
Kas mani mēdz sāpināt - ka esmu tik aizvietojama. Nav runa par privātīpašnieciskumu, to es ienīstu. Vnk dažreiz gribas justies kkā īpašāk cita acīs. Mani mēdz arī sāpināt tas, ka kāds cits neliekas ne zinis, kad esmu darījusi zināmu, ka man no viņa kko vajag. Ego problēmiņa. Tāpēc, kad es esmu kkādās šādās situācijās, man gribas piezvanīt saviem kaķiem un paņaudēt, pamurrāt.
62 comments|post comment

vajag [25 Feb 2015|02:35pm]

vajag

[chimera]
kasešu pleijeri. strādājošu. kaut kādu naudu varu samaksāt.
4 comments|post comment

[25 Feb 2015|10:53am]

maga
Es esmu baigākā čīkstule, sevis žēlotāja, ja kaut kas atgadās. Man tad vienmēr gribas lai kāds ar mani paauklējas un samīļo. Un kāpēc man vajadzēja sastiept to plaukstu tieši tagad, kad ir tik daudz darbu? Pusnakti negulēju, modos izmirkusi aukstos sviedros, sapņos redzēju, kā man griež plaukstu, un papinkšķēju, skaitot stundas līdz rītam. No rīta atnāca māsa, atnesa pretsāpju tabletes, palīdzēja saģērbties un smējās, ka viņai jau pietiekot ar vienu bērnu, kas katru rītu jāģērbj. Pasēdēju rindās pie ārstiem, kādu nedēļu esot jācieš, lūzums nav, smēres un dzeriet ibumetīnu, ja jau jums sāp. Kāds sports? Pēc divām nedēļām? Nu ātrāk jau nu noteikti ne, ko iedomājaties, tāpēc jau jūs šeit esat nonākusi. Tad vēl A. man katru dienu raksta riebīgus meilus, kuri jāpacieš līdz marta vidum laikam, cik es esmu slikta un cik viņš vienmēr ir bijis labs pret mani un pretimnākošs. Šorīt arī. Atteicos piedalīties vienā projektā, jo nedabūjām tam naudu (biju sen solījusies). Viņš pateica, ka par tām lidmašīnas biļetēm, kuras esot man pircis, jau vien sanākot projekta vadītājas alga. Es domāju - ar mani kaut kas nav kārtībā vai viņam reāli nav kauna? Un atkal sāku pinkšķēt. Domāju šodien par visu šo nospļauties, gulēt gultā, ēst šokolādi, dzert ibumetīnu un skatīties filmas.
2 comments|post comment

. [25 Feb 2015|10:10am]

kini
iedomājos, ka man ir fobija no pieļautām kļūdām.
post comment

[25 Feb 2015|12:14am]

wensdy
Praktiskais un ideālais.
post comment

[24 Feb 2015|11:46pm]

maga
Boksa trenere - lēdija ir vēl trakāka izdzinēja. Tas tā, bet es laikam, cilājot tos visus smagumus, esmu sastiepusi plaukstas locītavu. Ir uzpampusi, visai sāp un knapi varu pakustināt pirkstus. Ko man tagad darīt? Rīt laikam jāiet pie ārsta.
2 comments|post comment

zili brīnumi, bluest of blue [24 Feb 2015|07:46pm]

neoplasm
[ mood | manas kājas tavā azotē :) ]
[ music | John Cale - Dying on the Vine ]

šorīt pamodos viegli ķiķinoša, jo pa nakti bija uzklupis nopietni homōerōtisks sapnis. es nemēģinu sevišķi šādas parādības šifrēt un savā gadījumā neticu arī kaut kādai latentajai homōseksualitātei, jo sevi zinu gana labi. toties vēlāk, taisoties uz darbu, pie spoguļa satrūkos, jo 6dien nofrizējos diezgan īsi un, kad mitri, tad mati izrādās saķep tādā lesbietes fričenē, kas pie balta tēkrekla izskatās gandrīz neapstrīdami un klišejiski homō. sevišķi ar manām melnajām jātniečbiksēm un dokmārteņiem hahā. nēnu, ok, you gotta work with what you got. draudziņam viss patīk, par ko es vienmēr saku pfff un atmetu ar roku, bet iekšā ķiķīgi nosarkstu. tas gan netraucē manām uzmācīgajām domām par to, ka derētu pārvākties, padzīvot atsevišķi. man ļoti trūkst savas telpas. draudziņš saprot un man ir ierīkots kaktiņš, kur draudziņš gādīgi man ieinstalējis lasāmlampu un visu tādu. un dzīvot kopā ir forši, man patīk mūsu idilliskā izmētāšanās pa kaktiem, kur mēs ik pa laikam iznirstam katrs no savas virtuālās realitātes, lai sairgtos vai kaislīgi padiskutētu par vsjo na sveķe. un es nezinu, vai tā dzīvošana vienai manā gadījumā nav viens no pašdestrukcijas jātniekiem, jo man ir kaut kādas agorafōbiskas noslieces un, kad domāju par tādu savu nolienamo alu, tad ar baudu iztēlojos, cik brīnīšķīgi tur būtu, jo nebūtu vispār neviena cita, nebūtu svešu trokšņu un balsu, nebūtu sveša bullshit'a. izklausās pēc mūzikas manām ausīm. man tikai bail, ka es no tādas alas vairs nebūšu izdabonama ārā. draudziņš tā nav ar mieru, bet nav arī tā, ka tā būtu tikai iegriba un daydreaming's, sludekļos jau esmu parušinājusies and i do tend to get my way.


darbā iet diezgan raibi. mani jau kādu laiku atpakaļ apmācīja kvalitātes kontrōles mākslā, kā rezultātā man vakardien bija jāiet un katra kolēģa deguns jāiebāž viņu pašrocīgi radītajās šmucēs. pēc franču jenota atlaišanas priekšnieks birojā ienesa pavisam jauniņu filīpiniešpuiku, kurš ir ļoti garš un ļoti zemu balsi. priekšniece palaida spalgu ņirdzienu, kad jauniņajam raporta noslēgumā teicu "..otherwise, you're a good boy". ar nenormālo katoli džeimsu vis negāja tik gludi - nevarēju pabeigt ne teikuma, kad viņš uzreiz metās atvainoties un taisnoties itkā ar savu rakstītneprasmi būtu man persōnīgi nodarījis gauži. nu, vispār jau jā, man riebjas cilvēku nespēja pārvaldīt savu valodu [arī sevī], bet man visu laiku viņam bija jāatgādina, ka tas ir tikai darbs un nav vajadzības kļūt tik uzvilktam. šodien darbā viņa nebija. un vispār pārņem sajūta, ka es esmu ieradusies, karjeriste bļeģ, un izpurgājusi visiem brīnišķīgu haļavu. bet ņevinovataja ja, sami vi ņegramatnije!
4 comments|post comment

Kā? [24 Feb 2015|09:27pm]

wensdy
Biju dzīvē apskatīt fizisko antropologu. Tā bija patiešām mindblowing pieredze. Pirmkārt, tam ir grūti noticēt. Otrkārt, tāda lieta kā zinātne nav. Kā tas var būt, ka ir iespējams pat dabūt doktora grādu, pētot cilvēkus ar pārliecību, ka mūs var pielīdzināt ķirzakām, tātad viss vērsts uz to, lai vairotos, pārnesot labāko gēnu? Kā?! Un vēl tas, ka sievietēm, protams, nav nekāda nozīme, jo mednieku-vācēju sabiedrībā tiek pētīti tikai un vienīgi mednieki, t.i., cilvēki, kā to varēja noprast. Bet interesanti, man ļoti patika savā ziņā, hehe :)
post comment

. [24 Feb 2015|02:26am]

kini
bišķiņ aizrāvos. ar darbu. tātad sevi varētu raksturot kā pārlieku aizrautīgu/intensīvu. tomēr aizvākšu 'pārlieku', jo ir tieši laikā un tā, kā vajag un man patīk. pat ja bik crazy un nedodu sev gulēt, lai tikai varētu skaisti un argumentēti sarakstīt, kāpēc pareizi ir šitā. laikam arī dēļ iekšējās intensitātes riebjas pofigisms dažos jautājumos (principā, tikai attiecībā uz darbu, jo visur citur pofigisms ir nice).
post comment

Kaķu hronikas. [23 Feb 2015|10:33pm]

wensdy
Ņolivera jaunā mīļākā mantiņa ir nokaltusi līdakastes lapa. Neaprakstāms plucināšanas prieks. Mīlu to melno dzīvnieku. 
post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]