Man ir sapnis par savu sapņu pili .
Apzinos, ka tuvējā piecgadē pie savas dzīvojamās platības netikt,
tad mazu oāzi es gribu radīt te pat.

Būs skaisti - jo gribu vidi kurā ne tik gulēt un sēdēt pie datora, bet gan vārtīties pa zemi, dzert tēju un ko gan es te runāju.

Sen zināms, ka tas tā pat nevienu neinteresē un pats es to jau tā pat zinu .
Ar vien biežāk uznāk doma, kāpēc gan es te rakstu. Tas ir tikai ieklemējies pieradums.

Pats process , lai gan reizēm tas gan ir veids kā aprunāties ar sevi .