|
[23 Dec 2006|06:35am] |
|
es neesmu noskumis, es sapņoju
|
|
|
[23 Dec 2006|01:46pm] |
mana ģimene.
kaut kā parasti ir tā, ka es nekad neko nezinu par tām sirdslietām tā līdz galam, ne par brāli, ne par mammu.
Man vienkārši nestāsta, es neparasu, es nestāstu.
Reizēm ir tā savādi, ka nākas pašam nojaust, izdomāt saprast.
Viņu starpā gan - viņi zin,viņi runā.
Par mani - es teiktu tā īsti nezin neviens,jo pats uzceļu sienu, pats nestāstu, nerakstu .
Tu vaicātu , kāpēc [bet nevaicā] - es nezinu. Mana sūtībā ir būt sev, sevī to tā definēju.
Baiss egocentrisms - smieklīgi , paķēru pie roksas svešvārdu vārdnīcu - kas gan ir šis vārds teorētiski , man sev likās viss vairāk šis skaidrojums - Ētikā tas ir krasākais individuālisma un egoisma veids.
Ar mani tā tiešām ir, bet es netraucēju citiem dzīvot, tik pāris indivīdīem reizēm iečīkstu, ka man neviena nav:D.
Smieklīgi, no tiesas. !
|
|
|
[23 Dec 2006|01:53pm] |
Man ir sapnis par savu sapņu pili .
Apzinos, ka tuvējā piecgadē pie savas dzīvojamās platības netikt,
tad mazu oāzi es gribu radīt te pat.
Būs skaisti - jo gribu vidi kurā ne tik gulēt un sēdēt pie datora, bet gan vārtīties pa zemi, dzert tēju un ko gan es te runāju.
Sen zināms, ka tas tā pat nevienu neinteresē un pats es to jau tā pat zinu .
Ar vien biežāk uznāk doma, kāpēc gan es te rakstu. Tas ir tikai ieklemējies pieradums.
Pats process , lai gan reizēm tas gan ir veids kā aprunāties ar sevi .
|
|
|
[23 Dec 2006|02:06pm] |
Sajūta, kā uz pauzes. [būs man tāds T krekliņš]
Laiks, ko nevaru veltīt sev, jo jābrauc strādāt.
Es neesmu vaicājis sev, kam man tas, es tik skrienu.
Lai gan naudas, tak nekad nepietieks.
|
|