mana ģimene.

kaut kā parasti ir tā, ka es nekad neko nezinu par tām sirdslietām tā līdz galam, ne par brāli, ne par mammu.
Man vienkārši nestāsta, es neparasu, es nestāstu.
Reizēm ir tā savādi, ka nākas pašam nojaust, izdomāt saprast.

Viņu starpā gan - viņi zin,viņi runā.

Par mani - es teiktu tā īsti nezin neviens,jo pats uzceļu sienu, pats nestāstu, nerakstu .

Tu vaicātu , kāpēc [bet nevaicā] - es nezinu. Mana sūtībā ir būt sev, sevī to tā definēju.
Baiss egocentrisms - smieklīgi , paķēru pie roksas svešvārdu vārdnīcu - kas gan ir šis vārds teorētiski , man sev likās viss vairāk šis skaidrojums - Ētikā tas ir krasākais individuālisma un egoisma veids.

Ar mani tā tiešām ir, bet es netraucēju citiem dzīvot, tik pāris indivīdīem reizēm iečīkstu, ka man neviena nav:D.
Smieklīgi, no tiesas. !