Un akal iestajas gaidiišanas sveetki. Cik stuulbi ir gaidiit zvanu vai sms. GAdiit ziņu no viņas. He jātic cilvekiem...
Uhh ku dieviigas emocijas bija pie Briiviibas pieminēkļa. sitat kaut nost, bet patriots es esu un buuušu....
saakumaa viņas bals, tad mans neveiklasi skaties un izvirdums smaida veidaa...:) ietricejas viss ...pareejas stundas laikaa vairaaaki skatieni, smaidi...mulsinoši..
Nevareju, negribeju nekadi pie
laut vienkāršo aiziešanu. Gribeju vinu paķert aiz rokas un teikt "čau", sakautrejos,, bet iedevu savu numuru, neviekli, moš [noteikti] tizli..., bet pēc paris mirkļiem pametot Briiviibas pieminekļa pakaji, Dialogs...

smaidam abi...:)
es.. "Kaa tevi sauc"
viņa "Dace"!
es... ""Ģirts""
Viņa "Prieks iepaziities"
es, prom ejot, draugiem pakaļ steidzoties viņai "Tu tikai nepazuudi !!"

Tagad..beee, kapeec nepaprasiju pac viņas numuru. Viņa nav devusi nekadu ziņu....galvaa dažadas domas..moš pazaudeja numuru, moš nepareizi uzrakstiju....Muļis...bet prieks ka vispaaar ko dariju, nevis kaa vienmeer nobijos, bet tač tagad ar nobijos...bet drusku jau apdeeedu savas bailes..:) Buus labi, dziivojaas labi...ir labi...
Gaidam..!! :)