Aptuveni pirms mēneša vai varbūt mazliet senāk lasīju satori rakstu, kurā bija pārmetums Pītersonam par viņa bioloğisko esenciālismu. Pītersons nav nekāds svētais, bet, kas attiecas uz šo punktu, es viņam drīzāk piekrītu. Otrā viļņa feminisms sievietes eksistenci vienādo ar sociālo lomu pildīšanu, kas idejiski ir patīkami, jo it kā atsvabina sievietes no viņu bioloğiskā likteņa. Ja tā nudien ir taisnība, ka sievietes ir bioloğiski determinētas būt pakļāvīgas, pie mājas piesietas būtnes, tad vienkārši pārdefinēt sievieti kā kaut ko tādu, kas nav bioloğisks, no šī likteņa neizglābs.

Un kāpēc noliegt bioloğiju, ja tieši tas bieži vien ir iemesls, kāpēc sieviete ir attiecīgajā situācijā. Sievieti mazāk gribēs ņemt darbā, jo ir iespēja, ka viņa paliks stāvoklī, tāpat arī viņa drīzāk pametīs skolu vai darbu, lai veidotu ğimeni. Vīriešiem tas tā nav, viņiem, protams, ir citas problēmas, bet tās nav sieviešu problēmas. Kādēļ lai par sieviešu jautājumiem parlamentā cīnītos vīrieši, kas domā, ka ir sievietes, ja viņi nekad nebūs attiecīgajā situācijā, kā lai viņi lemj par aborta jautājumiem vai dzemdību atvaļinājumu? Kāpēc lai vīrietis, kurš uzbūvējis karjeru bez visām šīm likstām, tiktu apbalvots kā sieviete-karjeriste? Bioloğijas noliegšana ir, manuprāt, visnotaļ muļķīga un sievietēm nepalīdz.