| Comments: |
Šis rada jautānumu, kas motivē zinātniekus uzņemties tādu risku, ja ir tik maz izredžu uz pozitīvu rezultātu? Tiešām tikkai nauda? Tad jau arī sanāk akla ticība. Ja nu vienīgi cilvēkus tiešām uzskata par pētījuma objektiem un mehānismiem, kurus var vienkārši izmest kā atkritumus neveiksmes gadījumā.
Nedaudz ārpus tēmas, gribētu noskatīties jz methodrone ieteikto filmu par Teodoru Kačiņski (Theodore Kaczynski), kur ļoti uzskatāmi redzams, kāpēc zinātnē vajadzīgas stingras ētikas normas. Jā, varbūt tolaik uzskatīja, ka cilvēka prāts ir kā mehānisms, ko var izjaukt un salikt atpakaļ, neatstājot nekādas traumas pēc nežēlīgiem eksperimentiem, bet tik un tā baisi. Pat ja bija bailes Aukstā kara laikā CIP projekta MKUltra darbības uzdzen šausmas. Un līdzīgi eksperimenti bija arī PSRS.
Ne nauda, iespēja noskaidrot lietas, dabūt jaunas zināšanas.
Un es atkārtoju: kas par daudz tas par skādi. Uz ētiuku attiecas. Visādas ārpuszinātniskas normas zinātnei ir traucējušas vienmēr (baznīcas viduslaikos, antisemītisms [ebreju zinātne] pie nacistiem, šķiriskums [buržuju zinātne] pie padomju komunistiem, kultūras revolūcija Mao ķīnā. Nevajag atkal uzkāt uz šiem grābeklļiem. Atstājami ir tikai drošības tehnikas noteikumi kuru ievērošana novērš pārliecīgu risku.
Jautājumu uzdevu saistībā ar šo: "Tomēr projekta komanda pienācīgi neņēma vērā neizdošanās risku, jo piekrišanas veidlapā netika aplūkota ne neizdošanās (ārpusmērķa ietekmes) notikumu nozīme, ne to iespējamās sekas."
Tas nav nekāds domu eksperimenrs, bet ietekme uz reāliem, dzīviem cilvēkiem.
Vai tas kaut kā traucē pētījumam, ja dalībniekus pirms iesaistīšanās eksperimentā informē par visiem iespējamajiem riskiem? Ja neizdošanās risks ir augstāks par iespējamo atklājumu, tad kāda jēga?
Es piekrītu ka šajā gadījumā pilnīga informēšana bija nepieciešama un tas neko nekaitētu jo HIV riska grupas cilvēki tāpat vēlētos novērst risku savuiem bērniem.
Kur ir problēma - pārāk daudz traucējošu ētikas noteikumu iedzen cilvēkus pagrīdē, tieši tāpat kā kādreiz cilvēki slepeni zaga līķus anatomijas studijām. Mums ļoti stingri jākontrolē ētika tajos aspektos kur tā var ierobežot pētījumus, jābūt drakoniskai šāda "ētisma" kontrolei.
MK ultra/ MK delta/ Saules vārtu projekti balstījās uz aplamām premisām, viņu gaitā arī noskaidroja ka ķīmiski modificējot smadzenes cerētos rezultātus sasniegt nevar.
Nujā, tieši par to ir runa, ka zinātnē var būt arī kļūdas, ko ietekmē aplami pieņēmumi.
Jā un noskaidrot vai pieņēmumi ir vai nav aplami var tikai pamēģinot.
o nē, noteikti ne tikai nauda, slava un atpazīstamība visā pasaulē arī ir, manuprāt, diezgan liels ego dzinulis.
domājot par šo gadījumu man šķiet, ka ir labi, ka mums ir 2 pretspēki šajā sakarā, no vienas puses zinātnieki, kas rada visādus pētījumus un mēģina noārdīt robežas un no otras puses - ētika un likumi, kas to ierobežo, jo vēsturiski ir pierādījies, ka abas puses var kļūdīties, tāpēc nevar ļaut nevienai no pusēm brīvi darīt jebko, kas vien ienāk prātā.
Tad kontrolei jābūt abpusējai - ja no vienas puses mēs pieskatam lai netiktu izraisītas katastrofas (lobotomija, talidomīds, TEL, tiešās plūsmas atmosfēras kodoldzinēji), no otras puses mums jāpieskata lai nebūtu lieki ierobežojumi, jo tie arī ir risks un katastrofa.
apm tāds arī bija mans points, problēma ir tāda, ka reizēm gadās ļaunumu vai ne-ļaunumu ieraudzīt tikai retrospektīvā.
Jā tāpēc vienmēr jāveic risku minimizēšanas pasākumi kas arī ir drošības tehnika: izolētas laboratorijas, drošas testsistēmas, dalībnieku informēšana. Mans points bija tāds- ja ierobežojumi ir tikai strikti minimāli nepieciešamie un viņi ir pašu pētnieku kontrolē [pētnieki nav pašnāvnieki un arī negrib izraisīt katastrofas] tad arī risks kāds kaut kur krāpsies, kko slēps ir mazāks.
kas He gadījumu padara problemātiksu, manuprāt: viena lieta ir, ja tev ir pacients, kurš mirst un viņš ir gatavs izmēģināt jebko - jo mirs drīz jebkurā gadījumā, bet pavisam cita, kad runa ir par bērniem, kuriem, ir iespējamība, ka šīs kaites nebūs vispār.
Tas no vienas puses, no otras - ja tu šādā veidā iemācies tikt galā ar HIV infekcijas iespējamību, tu to pašu vari izdarīt pret jebko - ebolu, malāriju, denge, gripu kaut vai un vispār arī pret dažādu onkoloģiju un neirodeģeneratīvajām slimībām. Nākamais solis ir padarīt neiespējamas tādas iedzimtas slimības kā Fankoni anēmija, Marfāna sindroms, nav izslēgta ka arī Dauna sidroms.
mācīšanās procesā kļūdas ir klātesošs faktors - kļūdīties ir normāli [cilvēcīgi], tā mēs apgūstam lietas. kļūdīties ar cilvēku, kurš mirs jebkurā gadījumā, nešķiet tik ļauni kā kļūdīties ar zīdaini, kuram tādējādi ir sačekerēta visa turpmākā dzīve.
Ģenerāli valīds points, parciāli šajā He gadījumā cik es sapratu netika sasniegts vēlamais efekts (HIV blokāde) bet nenotika arī nekādas blaknes [ja es kko neesmu palaidis garām].
Otrs moments: Ja tu iemācies ar šīm lietām operēt un esi radījis blaknes, tu tās vari arī novērst [ar lielāku varbūtību].
Te mēs sasniedzam robežu kur paliek kaut kāds riska un neprognozējamības moments. Iet tālāk- riskēt ar pacientu. Neiet tālāk - riskēt ar visiem nākamajiem pacientiem kuriem mēs citādi varētu palīdzēt. Jāņem vērā abi apsvērumi.
par blaknēm mēs neko daudz nezinām, jo tam mums vajadzētu full report par dvīņu māsu dzīves gājumu, ko mēs, visticamāk, nedabūsim.
jā, otrais punkts labi ilustrē manu soft spot for science, tur vienmēr pastāv risks, taču mēs nevaram ignorēt tās sasniegumus, kas ir pierādījies kā sevi attaisnojošs faktors praksē, mums tiekot pāri dažādām infekcijas slimībām, vecuma slieksnim un mirstībai dzemdībās kāda pastāvēja pirms advancētās medicīnas attīstības. nevar to vienk ignorēt.
//jā, otrais punkts labi ilustrē manu soft spot for science, tur vienmēr pastāv risks, taču mēs nevaram ignorēt tās sasniegumus, kas ir pierādījies kā sevi attaisnojošs faktors praksē, mums tiekot pāri dažādām infekcijas slimībām, vecuma slieksnim un mirstībai dzemdībās kāda pastāvēja pirms advancētās medicīnas attīstības. nevar to vienk ignorēt.//
Tieši tā. Tāpēc turpinam.
+ Piekrītu, ka cilvēka intelekts ir kļūdu pilns neatkarīgi tā, ko pārstāv. Arī bieži vien nezināšanas vai informācijas trūkuma dēļ. | |