|
30. Okt 2026|18:56 |
Šis rada jautānumu, kas motivē zinātniekus uzņemties tādu risku, ja ir tik maz izredžu uz pozitīvu rezultātu? Tiešām tikkai nauda? Tad jau arī sanāk akla ticība. Ja nu vienīgi cilvēkus tiešām uzskata par pētījuma objektiem un mehānismiem, kurus var vienkārši izmest kā atkritumus neveiksmes gadījumā.
Nedaudz ārpus tēmas, gribētu noskatīties jz methodrone ieteikto filmu par Teodoru Kačiņski (Theodore Kaczynski), kur ļoti uzskatāmi redzams, kāpēc zinātnē vajadzīgas stingras ētikas normas. Jā, varbūt tolaik uzskatīja, ka cilvēka prāts ir kā mehānisms, ko var izjaukt un salikt atpakaļ, neatstājot nekādas traumas pēc nežēlīgiem eksperimentiem, bet tik un tā baisi. Pat ja bija bailes Aukstā kara laikā CIP projekta MKUltra darbības uzdzen šausmas. Un līdzīgi eksperimenti bija arī PSRS. |
|