| Comments: |
Vispār šis man patīk. Atgādināja domu par ķermeni kā lielo prātu un apzināti racionālo prātu kā mazo.
Tad personai būtu jāmainās piemēram no sirds vai aknu transplantācijas.
Persona mainās no tā, ka kafiju iedzēris :) es-apziņa ir funkcija smadzenēs, kas rada priekšstatu par es kā nemainīgu entitāti, lai sekmētu ilgtermiņa mērķu īstenošanu, socializāciju utt, bet tā ir tikai viena no gunkcijām un jau pēc definīcijas tāda, kas rada aplamu priekšstatu par realitāti
Mainās mazāk, vairāk paliek, citādi varētu iedzert kapiju un kļūt neatpazīstams. Viņi saka ka tomēr pazīt var.
Socializācijas funkcija darbojas, znač
Tātad introvertu individuālistu pēc kapijas būtu grūtāk atpazīt nekā sabiedrisku ekstrovertu pēc kapijas?
Tas jau nemaina socializācijas funkciju kā tādu. Sabiedriskam ekstravertam vnk parasti ir vairāk cilvēku, kam liekas, ka viņi viņu pazīst (t.i., socializācijas funkcija tiek izmantota biežāk un plašākā areālā) Lai gan, protams, ir introverti individuālisti, kas ir spiesti šo funkciju izmantot vairāk nekā komfortabli, tā ka tā nav precīza lieta
Hm. Varētu uztaisīt divkameru psihi, kur ir introverts individuālists kuram kā apakšsistēma darbojas sabiedriska ekstroverta apakšpersona - čaula/ imitators, darbojas lielā mērā automātiski, procedurāli ģenerē vajadzīgās soc. izpausmes bez bāzes personas iejaukšanās, kā arī apkopo un integrē sociālo inputu, piegādājot bāzes personai tikai būtiskio. Krč darbojas kā filtrs - ugunsmūris.
Pašam mieriņš, nav jāsocializējas. Perifērā automātika to izdara.
Nu, un "es" kā funkcija jau arī ir tikai daļa no tā apzināti racionālā prāta
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/42348/4729) | | From: | usne |
| Date: | 10. Marts 2025 - 08:39 |
|---|
| | | (Link) |
|
man ir ķermenis
Daļa no manis ir ķermeniska.
Es arī esmu par šo domājis.
2.
1. lieto, manuprāt, tie, kas nemīl sevi.
Es - tā ir noteikta struktūra, veids kādā ir savienoti elementi. Konkrēti manā gadījumā - neironi un to savienojuma tīkls - konnektoma. Ja uztaisa neironu analogus no cita materiāla un saliek kopā tādā pašā tīklā tad tas atkal esmu es. Tātad korekti ir teikt - es esmu struktūra smadzenēs un man ir ķermenis. Ja manas smadzenes izņemtu no šī ķermeņa un ievietot citā, tad man būtu cits ķermenis. Ja manu smadzeņu struktūru pārkopētu smadzenēs kas būvētas no citādiem elementiem, tad man būtu arī citas smadzenes, bet tās saturētu mani.
Gan jau, ka nepiekritīsi, bet man patika doma no viena neirologa, ka cilvēku smadzenes izprot nedzīvas lietas kā kaut ko, ko var salikt kopā no detaļām, turpretī dzīvība tiek uztverta kā kaut kas cits, jo organisms izaug, nevis tiek salikts kopā no atsevišķām daļām. Tāpēc medicīniskajā literatūrā, kur aprakstīti šizofrēnijas pacienti bieži parādās, ka viņi redz sevi kā kustīgu blāķi, kas sastāv no atsevišķiem orgāniem - viņi sevi uztver kā lietu. Un sajūta, ka tu esi kopā sastiķēts no detaļām šiem cilvēkiem liek domāt, ka viņi patiesībā nemaz nav dzīvi. Ar to neirologs norāda uz zinātnes šizofrēnisko pusi :)
Visticamāk ka šizofrēnija tiešām ir blakusefekts tam pašam kas mūs padara saprātīgus - spējai domāt analītiski un redukcionistiski. Uz to norāda 3 lietas : a) nevienai citai sugai izņemot homo sapiens sapiens šizofrēnijai līdzīgas izpausmes nav novērotas b) ir parciāla evidence ka šizofrēnija ir daļēji hereditāra, tātad ar ģenētisku pamatu, kaut kādas mutācijas c) Homo sapiens sugas rašanās ir samērā strauja, tātad iespējams pamatā ir kaut kādas mutācijas. Nu un tikai homo sapiens smadzenēs, konkrēti neokorteksā ir specifiskie ļoti lielie un sarežģītie piramīdneironi. [Viena hipotēze ir ka lietas notika tāpēc ka pre - homo populācijas Āfrikā tusēja apmēram šite: https://en.wikipedia.org/wiki/Natural_nuclear_fission_reactornu un radiācija ir mutagēna]. | |