"am i racist?"
Metam Volšam iznākusi jauna filma. Iepriekšējā man patika un šī arī. (ja kāds gadījumā nevar izturēt, ka rakstu par 'propagandas filmām', tad atgādinu, ka es nevienam nelieku skatīties). Filmas tonis bija citāds nekā gaidīju - sākums bija mazliet neveikls, bet pakāpeniski tā kļuva arvien komiskāka. Viens no filmas neticamākajiem momentiem man personīgi bija 'race 2 dinner' pasākums, kur baltās liberāļu sievietes maksā naudu, lai viņām pie pusdienu galda izstāstītu kādas viņas ir rasistes. Visas defaultā, arī tā, kuras laulātais draugs ir melnais. Bija brīžiem grūti noticēt, ka tas nav farss. Par Robin DiAngelo biju dzirdējusi, bet man viņas bija mazliet žēl. Palika iespaids, ka viņa no sirds tic tam, ka viņa dara visu, lai pasaule būtu labāka. Man viņa šķita kā maigāka versija cilvēku tipam, kas varētu, K. S. Lūisa vārdiem sakot, vēlēties mūs mocīt mūsu pašu labā.



Šis ir skrīnšots no filozofa Stīvena Hiksa lekcijas, uz kaut ko līdzīgu tika vedināts arī filmā - vai mēs tiešām dzīvojam laikā, kad, piemēram, rasisms un seksisms ir tādos apmēros kā nekad agrāk pirms tam vēsturē nav bijis, vai arī tie ir kļuvuši par vienīgajiem tematiem uz ko tiek nepārtraukti vērsta uzmanība?