| Comments: |
/ ka arī daļa vīriešu nenosauktu krānu un hormonus kā noteicošo viņu patības daļu./
Visvairāk patības daļu jau vispār nekādi nav saistītas ar dzimumu/ dzimti kā teiksim ``biologs``, ``ceļotājs``, ``budists``, ``Kanta cienītājs`` utt.
Bet visas šīs pieredzes/patības daļas vairāk vai mazāk iekrāso tas, kas tu esi, un ja tev liekas, ka ne, ka Tu dabū "defoltu", tad tā ir tikai privilēģija - dabūt defoltu, nevis saprast, ka ir kāda tā visa daļa, kas tev ir sasniedzama vien tad, ja tu no kaut kā atsakies vai norij daudzus krupjus. Nēnu gan jau visi vienmēr kaut ko zaudē, kā tad, kad ceļojumā nevar aiziet pačurāt, jo kaut kādu iemeslu dēļ nav pieejama tava dzimuma tualete, piemēram
Piemēram, kad es pusaudža gados apsvēru iespēju nopietni pievērsties dzenbudismam, no visiem stāstiņiem, ko es lasīju, tikai vienā figurēja sieviete budistu mūķene (citos gan figurēja prostitūtas) Nu lūk, un tā sieviete, lai varētu normāli koncentrēties uz budismu, nevis būtu spiesta atkauties no citu mūku uzmanības apliecinājumiem, piespieda pie sejas nokaitētu dzelzs gabalu. Tad arī tempļa meistars saprata, ka viņa ir uztverama kaut cik nopietni.
Labā ziņa gan, ka ap to pašu laiku mani reliģiskie meklējumi veda mani arī uz visādām ezotēriskām lietām, un tur būt par sievieti bija vēl sliktāk, tā ka vismaz tas gāja secen
A iespert tādam uzmanības apliecinātājam pa sekundārajām dzimumpazīmēm? Nē nu vispār es saprotu ka tas nav tik vienkārši, sagatavotību prasa, es reiz šķiet aleponijā saskāros ar šādiem uzmanības apliecinātājiem, pietika ar norādījumu aizvākt ekstremitātes, bet ja būtu nonācis līdz klopei hvz kā man ietu.
nu, lielumam veču gan jau nav jāgatavojas situācijai "aiziešu uz budistu klosteri, kļūšu par mūku, tikai jāatceras visiem pārējiem mūkiem pie nepieciešamības spert pa olām" nav runa par to, ka to "nevar" atrisināt, sievietes ļoti daudz ko var atrisināt, runa ir par to, ka pieredze ir citāda un problēmas ir citādas, jo sociālā vide nav dzimumneitrāla | |