Piemēram, kad es pusaudža gados apsvēru iespēju nopietni pievērsties dzenbudismam, no visiem stāstiņiem, ko es lasīju, tikai vienā figurēja sieviete budistu mūķene (citos gan figurēja prostitūtas)
Nu lūk, un tā sieviete, lai varētu normāli koncentrēties uz budismu, nevis būtu spiesta atkauties no citu mūku uzmanības apliecinājumiem, piespieda pie sejas nokaitētu dzelzs gabalu. Tad arī tempļa meistars saprata, ka viņa ir uztverama kaut cik nopietni.

Labā ziņa gan, ka ap to pašu laiku mani reliģiskie meklējumi veda mani arī uz visādām ezotēriskām lietām, un tur būt par sievieti bija vēl sliktāk, tā ka vismaz tas gāja secen