Piemēram, kad es pusaudža gados apsvēru iespēju nopietni pievērsties dzenbudismam, no visiem stāstiņiem, ko es lasīju, tikai vienā figurēja sieviete budistu mūķene (citos gan figurēja prostitūtas)
Nu lūk, un tā sieviete, lai varētu normāli koncentrēties uz budismu, nevis būtu spiesta atkauties no citu mūku uzmanības apliecinājumiem, piespieda pie sejas nokaitētu dzelzs gabalu. Tad arī tempļa meistars saprata, ka viņa ir uztverama kaut cik nopietni.

Labā ziņa gan, ka ap to pašu laiku mani reliģiskie meklējumi veda mani arī uz visādām ezotēriskām lietām, un tur būt par sievieti bija vēl sliktāk, tā ka vismaz tas gāja secen

(Reply to this) (Parent) (Thread)

A iespert tādam uzmanības apliecinātājam pa sekundārajām dzimumpazīmēm? Nē nu vispār es saprotu ka tas nav tik vienkārši, sagatavotību prasa, es reiz šķiet aleponijā saskāros ar šādiem uzmanības apliecinātājiem, pietika ar norādījumu aizvākt ekstremitātes, bet ja būtu nonācis līdz klopei hvz kā man ietu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, lielumam veču gan jau nav jāgatavojas situācijai "aiziešu uz budistu klosteri, kļūšu par mūku, tikai jāatceras visiem pārējiem mūkiem pie nepieciešamības spert pa olām"
nav runa par to, ka to "nevar" atrisināt, sievietes ļoti daudz ko var atrisināt, runa ir par to, ka pieredze ir citāda un problēmas ir citādas, jo sociālā vide nav dzimumneitrāla

(Reply to this) (Parent)