Cilvēks manās acīs ir tāds uz bioloģiska pamata radies sociāls veidojums, kurš vai nu iekļaujas gandrīz pilnīgi esošajā kultūrā, vai vismaz kaut kādos aspektos iekļauties nespēj un "rīvējas" ar kultūrā paredzētajiem uzvedības modeļiem.

Tomēr, īsti par cilvēku man gribētos saukt tādu radījumu, kurš ir tendēts akli nepiekrist tradicionālām shēmām un modeļiem, bet gan veidot apzinātu attieksmi pret notiekošo. Tāds savdabīgs mīts, it sevišķi ja ņem vērā, ka arī "sava attieksme" tiek konstruēta un iespaidota no sociālo struktūru puses (proti, arī tādā ziņā cilvēks nav nemaz "pats" un viņa domas, attieksmes nav "savas").

Ko lai dara, kā lai dzīvo? Tu nezini? Tad dzīvo neziņā? Tu zini? Tad dzīvo zinot. Tu par to nedomā? Tad dzīvo nedomājot. Atceries, mēs neesam dzīves sākumā un mums nav jāizvēlas kā dzīvot. Mēs JAU dzīvojam un viss pārējais ir tikai nianses. Katrā gadījumā man nav nekā, uz ko tevi aicināt - labākajā gadījumā varu padalīties ar to, kā iet man pašam (vai drīzāk ne "pašam", bet manai sociālajai konstrukcijai, izsakot sociāli konstituētas "savas" domas).