Es vēlos nodefinēt savas sajūtas
un ielikt tās burciņā,
jo apjukumā nejūtos labi,
vēl sliktāk - nekā turziņā.

Es vēlos dzīvot pāri savām vājībām,
visas dienas gulēt sūnās,
un saspraust dūnas -
domās sliktajās.

Kāds mani panāk vienmēr,
pat kalna virsotnē
un tieši tāpēc es mūku -
lai mani sameklē!

Arī durvis veru ciet,
jo ikreiz uzrodas, kāds ar atslēgām,
es vēlētos prom iet -
bez jums un bez cerībām.

Bet ir jau arī citas debess puses !
No kurām nāk skumjas -
kuras tup un klusē,
bet grauž.

Sagrauž, salauž, iznīcina,
līdz no prieka
vairs nav ne miņas.

Cik akurāti sarēķināts viss -
tas, kurš sevi dedzina,
tas, kurš sevi posta -
nekad nevar atrast plostu.