Gan draudziņa mamma, gan priekšnieks uzrakstīja man smskas, lai pārliecinātos, ka es neatrados TAJĀ maximā. Neatrados gan. Sīkums, bet patīkami, ka iedomājās. Par cilvēkiem gan žēl. Tas man atgādina ļoti līdzīgu traģēdiju, kad manā bērnībā nogruva jumts kādam Tallinas tirdz. centram ar, iespējams, tikpat daudz bojā gājušajiem.