RENT WARS: EPISODE I
Nē, runa šoreiz nebūs par Eilīnu, nemazgātajiem traukiem vai "kurš pirmais izlietoja ūdeni".

Es taisos beidzot sākt dzīvot kopā ar savu draudziņu, bet lai vispār kaut kur tiktu, ir jāsadabū rokā tā aģentūra vai mājas saimnieks, kuri mums visu šito dzīvošanu iepriekšējā gadā nokārtoja. Vispār jau tas bija mans maltiešu aģents Klintons. Kurš nedēļu atpakaļ atbildēja, ka kompānijā vairs nestrādā un šobrīd vispār neatrodoties Īrijā [atkāpei: nu, kāpēc es aizmirsu izlogoties no skaipa? Mana mamma mani terorizē.]
Šajā būdā es ievācos februārī un līgumam vajadzētu beigties pēc mēneša, tikai tur nez kāpēc tiek uzrādīts maijs, un līdz maijam man te mitināties īpaši negribētos, turklāt Eilīna lido prom uz Austrāliju jau aprīļa beigās, tā kā mani moka smutnije somņeņija, ka dabūsim 1000 tugriku depozītu, izvācoties tagad. Hm.
Tātad es aizvakar uzrakstīju aģentūrai uz info@blabla.ie (protams, bez atbildes), šodien mēģināju sazvanīt (protams, ar automātisko atbildētāju), bet parīt došos uz Ziemeļdublinu meklēt mistisko Omni šopingcentru, kur atrodas viņu necilais štābiņš. Paralēli mēģināšu sazvanīt arī dzīvokļa īpašnieku, precīzāk, viņa sekretāres, jo īpašnieks ir kaut kāds rich-ass īrs, kurš dzīvo starp Īriju un kaut kādu Spānijas piekrasti.

Uzrotīsim piedurknes, paņemsim rokās kapli vai arī grābekli, un pošļi! (kaut kas man liek domāt, ka viegli tas nebūs)