London was calling
Atgriezos no Londonas ar visādām domām galvā un tukšāku bankas kontu. Lai neizplūstu garākās detaļās, zemāk būs 10 punkti, kas raksturo manu braucienu.
1. Londona nav mana pilsēta. Pat ja tā piedāvāja saulainu laiku, jaukus cilvēkus un miljons citas lietas, sirdij krietni tuvāka ir Dublina (protams, tikai pēc Rīgas. Nothing tops Riga.)
2. Paši labākie mirkļi bija tie, kurus pavadīju viena pati pilsētā, - rīti Chelsea rajonā; braucot metro, ausīs skanot Lata Mangeshkar un Vampire Weekend; nesteidzīgi iepērkoties Carnaby street rajonā.
3. Esmu tā pārdzērusies Staburags kafiju, ka man jau pretīgi metas, skatoties vien uz to nāriņas logo vai redzot fotošopētas bildes iekš tumblr.
4. UN. Esmu tā iztērējusies, ka aizliedzu sev šodien iet uz H&M un Lanvin simbiozes atklāšanu (kas kopumā ir nasing spešal)
5. Note to self - labas must-go-back vietas ir Camellia's tea house @ Soho (Kingly Court), Napket - snob food restorāns (labākais tiramisu everrr!!!) un Liberty department store.
6. Saruna ar Ļenu par attiecībām un darbu, izejot praktiski visu pirmo zonu. Dažreiz viss, kas ir vajadzīgs, ir saruna un gara pastaiga.
7. Klasiskās tūrismas vietas aka Lielbens, Haidparks un co - un es atgriezos atpakaļ 1998. gadā.
8. Patīkamas mini epizodes: saruna ar elektroniskās mūzikas veikala pārdevēju no Belfastas, vizināšanās uz karuseļiem, iemaldīšanās japāņu produktu veikalā.
9. Gada laikā, ko pavadīju Īrijā, latviešu valodu uz ielām esmu dzirdējusi labi ja 5 reizes. Londonā 2 dienu laikā tas bija tikpat.
10. Kopsavilkumam, šis brauciens, salīdzinot ar iepriekšējo, ir krietni citādāks - galu galā pagājuši veseli 12 gadi, vietas ir nedaudz mainījušās, tendences un intereses arī. Nožēloju vienīgi to, ka neaizgāju uz Vorhola izstādi Tate Modern, nebiju uz London Eye un nenopirku to Van Cleef & Arpels parfīmu. Bet citādi man patika, labs atvaļinājums.