kur es šobrīd esmu
Progress veselībā - vismaz neatklepoju zaļo šļuru.
Mistika - iztērēju visu algu, tāpēc parīt ņemu overtaimu. Lieki 200 eiro nepatraucēs.
Runājot par darbu, mums sākās elles periods. Galva plīst pušu, sapņoju par pāreju uz citu nodaļu, iegūstu kontaktus.
Esmu nogurusi (tas jau vairs nav nekāds jaunums).
Vajag mainīties. Man vēl nav gana, nav vēl.
Ar jaunskungu kā parasti - nekad nekas nav skaidrs. Abi plānojam tikai pāris dienas uz priekšu. Abi zinām, ka ilgi mūsu attiecības nevilksies. Bet mums vēl ir labi - viņš paņem manu roku un nobučo pieri, kad skatāmies "Draugus", es apķeru viņu, kad guļam. Jokojamies, mīlējamies, ejam uz supermārketu. Kad mēs izšķirsimies, jūs taču nedusmosiet, ka es te gaudošu pret mēnesi? (noteikti, ka nē)
Palasīju vecos postus. Secinājums: agrāk es rakstīju interesantāk, lai gan neteiktu, ka dzīve bija diži interesantāka.
Visādi citādi man tagad ir interesanti - nekad nevaru zināt, ko atnesīs rītdiena - paniku vai čilautu, laimes lāci vai tupu skatīšanos griestos. Dzīve laikam.