viens mīnuss dzīvošanai pašā centrā ir tāds - es izeju visdrausmīgākajā paskatā uz bodi pāri ielai un tur nāks Viņš - kāds no pagātnes tēliem vai tagadnes simpātijām, jebšu Viņa - kāda bārbija, kurai viss ir un kura turklāt tajā brīdī izskatās vienkārši satriecoši. vai arī vienkārši - satieku kādu, no kura gribētos izvairīties, bet nesanāk, jo, jopcik, visa pasaule sadosies rokās, lai jūs saskrietos uz kaut kāda, pieņemsim, čaka un dzirnavu krustojuma.

runājot par klasisko - es viņu nostalkerēju! un izrādās mans darbs nemaz tik sūdīgs nav, bet, protams, tas ka viņš man paspēja nobērt veselu lekciju pusstundas laikā - tas bija neizbēgamais.

r: "...vēl jūs varētu paskatīties eiropas komisijas mājaslapā, viņi tur katru gadu taisa aptaujas un vēl jums būtu jāmin karjera kā kultūrāli bāzēta katrai valstij - nav taču tāda defaultā modeļa (something something)...anglosakši, piemēram....googlē vienkārši strategy unit uk un jums tur izleks...pretstatīt arī vajag..."
k: "..."
r: "jūs visu sapratāt, ja?"
k: "...ē jā."
r: "vai arī jūs nesapratāt?!"

r: "jums dedlains trešdien, ja?"
k: "jā. ja jūs būsiet pirmdien šeit, es jūs varētu novaktēt" (creepy stalker girl)
r: "nevajag mani vaktēt!" (u iz scard, LOL!!1)