Runa ir kautko citu, bet lielākā daļa viedokļu ieciklējas "tiesības nedzemdēt". Piekrītu, ka ģimenē bērni nav obligāti - ir taču cilvēki, kuri kautkādu iemeslu dēļ to nevar, kā jūs viņus piespiedīsiet uztaisīt bērnu, skriet pie cita partnera kā spēlē, kur pēdējam pietrūkst krēsla?
Vajag paskatīties plašāk - valsts likums neregulē privāto dzīvi, bet uzstāda tendences. Totalitārā valstī valsts atsūtītu policistus, kuru klātbūtne būtu jātaisa bērns, kamēr ārsts apstiprina grūtniecību. Demokrātiskā valstī tiek pieņemts likums, kas stimulē izvēlēties noteiktu rīcības modeli - tādu, kas nāk par labu sabiedrībai kopumā, tās lielākajai daļai. Piemēram, kad Ķīnā ar ekonomiku bija švaki, likums darbojās lai ierobežotu dzimstību. Tagad tur ir citas aktualitātes. Ja valstī samazinās iedzīvotāju daudzums, ir jādomā kā nākotnē nepalikt bez nodokļu maksātājiem. Un likums "soda" tos, kuri neražo nākotnes nodokļu maksātāju.
par tālo nākotni lai vairāk uztraucas tie, kam nākotnē kaut kas paliks, piemēram, bērni:)
Tīri no praktiskā viedokļa vienīgais veids, kā es redzu iespēju realizēt šādu politiku, tik un tā ir atvieglojumi ģimenēm ar bērniem, nevis kaut kāds bezbērnu nodoklis. Teiksim, no kura brīža tad sāktu iekasēt? Meitenei sākas mēnešreizes un ginekologs sūta informāciju VIDam? No tā brīža, kad beidz studijas un teorētiski var dibināt ģimeni? Bet, ja nevar dzemdēt veselības dēļ? Atkal ar ārsta izziņu jāiet uz VID (imho šai punktā jau iestājas pamatīgs konflikts ar lērumu augstāka līmeņa dokumentu par privātās dzīves neaizskaramību)? Un vīriešiem? Ja neauglīgs, tad arī ar ārsta izziņu uz VID? Nu labi, var piesaukt adoptējamos bērnunama bērnus, bet, cik zināms, tos arī ne kuram katram dod un pamatoti! Bērns tiktu uzskatīts par obligātu laulībā vai arī bezlaulībā? Ja cilvēks dzīvo viens un nevar atrast partneri, tad ar trīs kaimiņu apstiprinātu izziņu atkal uz VID? Vārdu sakot, pilnīgi sviestaini. Atgriežamies pie pirmā punkta - ir vienkārši jāpilnveido sistēma, kā valsts atbalsta tos, kam ir bērni, un jābeidz nodarboties ar populismu.
domā, tava privātā dzīve ir neaizskarama? haha. dzīvojot sabiedrībā, ir tikai ilūzija par šādu neaizskaramību.
atkarībā no tā, ka'dā iekārtā, ir iekārtas, kurās apvienojas atonomas personas (vairāk vai mazāk) ar veselo saprātu ir iekārtas, kur apvienojas dzīvnieki (politiski, bet tomēr...).