Tīri no praktiskā viedokļa vienīgais veids, kā es redzu iespēju realizēt šādu politiku, tik un tā ir atvieglojumi ģimenēm ar bērniem, nevis kaut kāds bezbērnu nodoklis. Teiksim, no kura brīža tad sāktu iekasēt? Meitenei sākas mēnešreizes un ginekologs sūta informāciju VIDam? No tā brīža, kad beidz studijas un teorētiski var dibināt ģimeni? Bet, ja nevar dzemdēt veselības dēļ? Atkal ar ārsta izziņu jāiet uz VID (imho šai punktā jau iestājas pamatīgs konflikts ar lērumu augstāka līmeņa dokumentu par privātās dzīves neaizskaramību)? Un vīriešiem? Ja neauglīgs, tad arī ar ārsta izziņu uz VID? Nu labi, var piesaukt adoptējamos bērnunama bērnus, bet, cik zināms, tos arī ne kuram katram dod un pamatoti! Bērns tiktu uzskatīts par obligātu laulībā vai arī bezlaulībā? Ja cilvēks dzīvo viens un nevar atrast partneri, tad ar trīs kaimiņu apstiprinātu izziņu atkal uz VID? Vārdu sakot, pilnīgi sviestaini. Atgriežamies pie pirmā punkta - ir vienkārši jāpilnveido sistēma, kā valsts atbalsta tos, kam ir bērni, un jābeidz nodarboties ar populismu.
atkarībā no tā, ka'dā iekārtā, ir iekārtas, kurās apvienojas atonomas personas (vairāk vai mazāk) ar veselo saprātu ir iekārtas, kur apvienojas dzīvnieki (politiski, bet tomēr...).