Mājas - tas ir Purčiks, kur pie veikala Minska ir jāstāv rindā uz iekšā tikšanu, bet, ja vajag pa fikso iepirkties - maizi vai tulpīti pie tantiņām par 9 kapeikām (vispār par 10, bet vairāk nebija), tad ieskrien turpat Mauzolejā. Un pāri brikšņainam krūmājam, kas atrodas otrā pusē Lielajai Ielai (mamma neļauj tur iet, jo tur nodūra kaimiņies uhažoru), uz vectēvam (un daudziem citiem) atņemto un nolīdzināto dārziņu vietā uzceltā jaunā mikrorajona pirmās deviņstāvenes sienas daudzus gadus skaisti retušēts smaida Brežņevs (arī tad, kad pa visu bildes stūri uzmeistarota melnā sēru lentīte). Tad, kad brauc uz Pilsētu, ir jāsapošas. Pirmais patstāvīgais mēģinājums nokļūt līdz Bērnu Pasaulei beidzas ar apmaldīšanos. Pārdaugava ir Āgenskalna tirgus un Auroras kultūras nams, viss pārējais ļoti ilgi miglā tīts. Vēl joprojām Pārdaugavā ir vietas, kur, kā es smejos, mani varētu aizvest, atstāt un es nekad vairs neatrastu ceļu mājup...
šķiet, katrā jaunuzceltjā nomalē ir savs mauzolejs, arī Imantā.
Imantas simbols bija Truba - to es vēlākos gados uzzināju :)
un vēl, šī ziema uzdzen papildus atmiņas - Šmerlis - tas bija tālais mežs ar Tramplīnu un tramplīnkalnu, tuvākās slēpošanas un ragaviņšļūkšanas vietas bija Biķerniekos, vispopulārākā no tām - kapiņu kalniņš. Taisnības labad jāsaka, ka kapiņi bija (ir) nogāzē, tur ar slēpem vai ragavām pāri sanāca pāri braukt tikai pašās sniegotākajās ziemās un tikai vistālākā nošļūciena meistariem. Kaut - šobrīd špūre kocenēm iet pa Lielajiem Kapiem cauri un ne jau asfaltēto trotuāru kontūrās..
brežņevs bija arī uz popova radio rūpnīcas imantā. atceros, kā viņam vispirms gleznoja pa medālim klāt, līdz uzvilka melno lentu. ar brežņeva novākšanu tā siena palika plika - nedz andropovu, nedz čerņenko tur vairs tā negodināja.
viņus nebija reāli paspēt uzgleznot ;) ātri ķelli nolika
From: | (Anonymous) |
Date: | 13. Janvāris 2010 - 12:32 |
---|
| | | (Link) |
|
Un nabija nikāda Zemitānu tilta, bija Oškalnu stacija;P