Mājas - tas ir Purčiks, kur pie veikala Minska ir jāstāv rindā uz iekšā tikšanu, bet, ja vajag pa fikso iepirkties - maizi vai tulpīti pie tantiņām par 9 kapeikām (vispār par 10, bet vairāk nebija), tad ieskrien turpat Mauzolejā. Un pāri brikšņainam krūmājam, kas atrodas otrā pusē Lielajai Ielai (mamma neļauj tur iet, jo tur nodūra kaimiņies uhažoru), uz vectēvam (un daudziem citiem) atņemto un nolīdzināto dārziņu vietā uzceltā jaunā mikrorajona pirmās deviņstāvenes sienas daudzus gadus skaisti retušēts smaida Brežņevs (arī tad, kad pa visu bildes stūri uzmeistarota melnā sēru lentīte). Tad, kad brauc uz Pilsētu, ir jāsapošas. Pirmais patstāvīgais mēģinājums nokļūt līdz Bērnu Pasaulei beidzas ar apmaldīšanos. Pārdaugava ir Āgenskalna tirgus un Auroras kultūras nams, viss pārējais ļoti ilgi miglā tīts. Vēl joprojām Pārdaugavā ir vietas, kur, kā es smejos, mani varētu aizvest, atstāt un es nekad vairs neatrastu ceļu mājup...