20:30
Nez, vai kādā citā valstī ir tik stiprs kapu kults kā Latvijā? Braucot garām kapiem brīvdienās, var redzēt ka tos apmeklē ļoti daudz cilvēku. Regulārie apmeklējumi, kur tad vēl kapu svētki - kaut arī man ir aizdomas, ka no svētkiem tur nav ne miņas, drīzāk - atceres diena, labākajā gadījumā. Esot kapos, es pētu apbedījumu vietas, un ja tādas lauku kapsētas ir daudzmaz OK tad piem. Ulbrokas (aka Pļavnieku) kapi demonstrē intelekta uzvaru pār nāvi. Kā lai vēl nosauc pieminekļus ar gravējumu "lauku māja meža ielokā" (no dēliem - māmuļai) vai "ezers ar salu un džeku uz ūdensmoča"? Mauzolejveidīgās apmales ar akmens šķembu perimetra pildījumu pretendē uz Mazā Sarkanā laukuma līdzību.
Labi, atzīšos ka ir viens kaps kas man šķiet interesants. Akmens ir neganti liels, bet tā nav standarta kapu štampoffka - var redzēt tēlnieka darbu (bet nav kičs) un galvenais, ka apkārt ir nefrizēta zālīte.
Domājot par saviem pēctečiem, nevaru iedomāties ņemtni ar kapiem vairākas reizes gadā. Arī cēlmetāla urnu ar oksidācijas produktiem tajā, uzglabātu kā ģimenes relikviju - arī nē. Apdomājot neizbēgamo, sveros par labu variantam "kremācija un šaurā lokā izkaisīt pelnus manis noteiktā vietā".
Es nepieskaršos jautājumam par to, ka interesēties un rūpēties vajag par dzīviem cilvēkiem, nevis kapiem. Ka novēlēt saldu dusu zemei pēc 40 dienām ir zināmā mērā bērnišķīgi - iespējams, ka cilvēks kuram tu uzbrēci lai negrūstās, arī ir tava māmuļa jaunajā fiziskajā apvalkā.
Poll #16602
Open to: All, results viewable to: All
Un tu?
Ir vēl viens variants - sasaldēšana. Pāri paliek tikai zobu plombas un citu veidu neorganiskie implanti.
pārāk buržuāziski, kautkas no mistera makkinlija bēgšanas :)
tas ir vismodernākais veids!!
From: | |
Date: | 5. Septembris 2009 - 21:18 |
---|
| | | (Link) |
|
vispār es izvēlētos variantu "korpusa donorēšana sastāvdaļām", ja tāds te būtu.
post mortem utilitārisms ir teh thing - galu galā, man tad jau sen būs vienalga.
pagaidām jau maz ko māk rejūzot, man šķiet. jā, interesants variants.
| From: | chaj |
Date: | 5. Septembris 2009 - 21:48 |
---|
| | | (Link) |
|
kur opcija - nodot medicīnas muzejam/studentiem izķidānšanai vai taml.?
Bet vispār piekrītu - man arī grūti mantot pieņemto kapu kultu.
mhm...nu, arī variants, jā. Zinātne, strelka un belka, docents knibinās ap medmāsas krūšturi, aizmirsis par orgānu pētīšanu (līķa orgānu, precizēsim) un kautkur tur ir ledusskapis ar ķermeni. Goditsa.
| From: | skuka |
Date: | 6. Septembris 2009 - 01:14 |
---|
| | | (Link) |
|
Kults ne kults, bet, lai arī reti, man ir iekšēja nepieciešamība aiziet pie papa kapa. Formālais iemesls, nu, tur puķes iestādīt vai lapas nogrābt, drīzāk ir tāda atruna, lai nebūtu ar sevi jāapspriežas par īstajiem iemesliem.
Jā, dīvaini - bet man tiešām būtu grūtāk, ja nebūtu tās konkrētās vietas - kapa.
Pieņumu, ka tā ir arhaiska domāšana, bet neko tur nevaru darīt.
| From: | chaj |
Date: | 6. Septembris 2009 - 09:29 |
---|
| | | (Link) |
|
Es pieņemu, ka manas domas mainīsies, kad miruši būs vistuvākie. Bet šobrīd 4 vecvecāki, tantes, vīra māte un māsa dažādās vietās... es nespēju laikus sekot datumiem, nespēju izbrīvēt laiku kapiem un man viegli piezogas vainas apziņa par nevērību un nesekošanu tradīcijām.
Atmiņas par mirušajiem paliek priekšmetos - gredzens no vienas vecmāmiņas, kleita no otras, fotogrāfijas, pulkstenis...
| From: | skuka |
Date: | 6. Septembris 2009 - 13:05 |
---|
| | | (Link) |
|
Man jau ar;i - ir vēl vectētiņš Zemgalē, ir omītes brālis to pašu kapu otrā galā... nē, es apmeklēju tikai vienu kapu, un ar to man šķiet pietiekami pieminēt viņus visus, arī tos, kuriguļ citur.
Bet, protams, ar tuvu cilvēku viss ir citādi.
zini, visus vecvecākus vislabāk atceros iekšēji, bez kapiem, piemiņas lietām un tamlīdzīgi. Tas, protams, nenozīmē ka citiem nevar būt savādāk. Es jau neko neuzspiežu.
a kur palikusi kremācijas pelnu saspiešana briljantā? Tipa, uzdāvini savai līgavai bruļika gredzenu, no vecmāmiņas, khm, khm, mantotu, jā....
nu, es pieņemu, ka kādas varētu vēlēties, lai šādu gredzenu nēsā kāds dzīvajiem radiniekiem. Citējot kino, varētu būt opcija "saspiest pelnus pulksteņa stikliņā" - tad ikreiz, lūkojoties pulkstenī, var atcerēties senci.
Dāvināt vecomāti līgavai, nu es pieļauju ka ir dažādas attiecības un viedokļi, bet es savējo nevienam nedāvinātu.