Es pieņemu, ka manas domas mainīsies, kad miruši būs vistuvākie. Bet šobrīd 4 vecvecāki, tantes, vīra māte un māsa dažādās vietās... es nespēju laikus sekot datumiem, nespēju izbrīvēt laiku kapiem un man viegli piezogas vainas apziņa par nevērību un nesekošanu tradīcijām.
Atmiņas par mirušajiem paliek priekšmetos - gredzens no vienas vecmāmiņas, kleita no otras, fotogrāfijas, pulkstenis...