es sāku ar Apustuļu darbiem. jautājums par to, kas ir Sākums ir visai atvērts, atļaušos spriest ;)
BIBLIA... tā taču ir daudzskaitļa forma, tās ir grāmaTAS. tā principā ir bibliotēka. kuru grāmatu izvēlēties pirmo... tā ir individuāla izvēle ar individuālām sekām. man orgāniskāk šķita ņemt Jauno derību, kamēr ApDarbi jau bija randoma Haosa piespēle.
+ mājas darbs: mēģināt savilkt kopā nojausmu — kā, kad tie teksti ir radušies, kādās valodās, ar kādiem nolūkiem.
Dies dos, Bērziņam šogad Korāns iznāks, es ieteiktu sagaidīt.
nekur tālāk par tiem apustuļu darbiem neesmu ticis ;) bet es lasu latgaliski (Dr. Th. Aloizija Broka tulkojumā no grieķu oriģināla), lēnām, nesteidzoties, kamēr kaut kas piešķiļas. latgaliešu valoda vispār rulez, šovasar braukšu tur ekspotīcijā noteikti un sākšu runāt čangaliski. abet Vecā derība var nesagatavotu prātu iedzīt kā naglu sienā, šaubu nav.
tikko nezkāpēc atcerējos savu lingvistikas profesōru Ēvenu, kurš pāris gadus bija dzīvojis trīs atolos Klusajā okeānā, pētot tokelauiešu valodu. misionāri Prieka vēsti šiem bija atnesuši 19tā gs. vidū un iztulkojuši JD ar. sūkdams no Mongōlijas atvesto armēņu konjaku Ēvens ne bez rūgtuma pieminēja, ka tā, kā tic tie pagāni Tokelauieši, mēs vairs nespēsim ticēt nekad. skumjš tāds komentārs, bet valodniecība vispār ir skumīga padarīšana. vaig pa īstam ticēt un, un tad ir prieks un miers.