kā karlsons pacēla gaisā, tā garūta (protams) un ešenvalds vispār aizveda kaut kādā kosmosā. varēja iztikt bez liedes un murgainā dzenīša, taču tiešām patīkami pārsteidza pelēcis. un vasks arīdzan. viss pasākums skanēja vienotā plūdumā ar daiļām meiteņu balsu interlūdijām, un pat sprediķis par to džekičanu, kas kāpa olīvkokā, lai ieraudzītu j.k., un kuram j.k. teica, lai aši kāpjot zemē un steidzot uz mājām, kurp j.k. kā reizi nolēmis iegriezties. nujā. tā pa rigtīgam nepatika prožektoru diskotēka - tas nu bija par traku. taču, ja uz to neskatījās, tad vakaru par izdevušos saukt būtu itin pieticīgi.