un vispār - varbūt manas stindzinošās ciešanas biotēkā and all ir mana nepieslēgtā kognitīvā stāvokļa dēļ, lielu daļu laika domās pavadot neklātienē. īpaši skērīgi kļūst tad, kad pēc krustojuma šķērsošanas man bieži nav nemazākās jausmas, vai dega zaļā vai sarkanā gaisma. tāpat arī nereti atjēdzos kādas sarunas vidū, īsti nevarēdams tikt skaidrībā, ko esmu sarunājis un kāpēc. citreiz atkal tās pašas vai jau citas sarunas brīdī pieķeru sevi, ka jau nenosakāmu laiku esmu koncentrējies uz sarunas biedra dzimumzīmēm vai spalvām uz kājām, un neesmu dzirdējis absolūti neko no sacītā. kaut kāds transs.