šorīt arī ar manu jaunības dienu kaķeni titiņu kļuva pavisam čābiski, tik čābiski, ka mamma ar saņēmusies un aizvedusi aizmidzināt. tas vēzis, kas bija kaķenes zodu padarījis desmitkārtīgu, vairs nedevis atelpas.
it kā viņa būtu gribējusi mani sagaidīt un tad nomirt. vakar bija tik priecīga mani ieraudzīt.