tad vēl man ir tāds "aha", kuru daži man pārmet. es skaidri zinu, no kurienes man ir tas aha, proti, no kasavītisa "sejām", tās vietas, kur ričarda sieva marija tur rokā klausuli, kuras otrā galā atrodas kāda daiļ- un daudzrunīga draudzene, ar kruru viņa tobrīd sevi atrod runājam, būtībā atbildot tikai ar vienu vienīgu "aha" uz jebko ko saka draudzene. kad ričards pagrābj no viņas klausuli, lai sarunu beigtu, viņam neatliek nekas cits kā turpināt šajā "aha" garā.

noskatieties - sapratīsiet.