vakar biju uz diskotēku deju klubā essential. nē, visu jau es saprotu, visu par publiku, kas uz turieni iet, visu par mūziku, ko tur spēlē, visu par interjeru un eksterjeru, par vizuālo un olfaktoro tīrību - man tikai neskaidrs paliek viens: kad beidzot apsardze iemācīsies atšķirt apavus, namely, kuri ir sporta, un kuri nav. neielaišanu vienā no zālēm ar pamatojumiem "sporta apavos neielaižam" es uzskatu par komplimentu, ja man kājās ir šiki-miki zābaki par 120 latiem. protams, par šiem 120 latiem es uz vietas uzcepos un, pārmaiņus norādot gan uz deniņiem, gan uz zābakiem, centos pierādīt, ka tiem ar sportu nav ne mazākā sakara, bet apsardzes darbiniece (mans sievietes ideāls - pārkačāta kontr-altiste) uzcepās vēl zilākās liesmās un, plati nomainījusi, sāka uz mani kleigt, ka viņai ir vienalga. vismaz piecas reizes.