vienīgie stāsti, kurus varu klausīties, veltot runātājam pāriplūstošu prieku, ir ceļojumu stāsti. tam priekam nav piejaukusies ne kripata skaudības vai nenovīdības - ir tikai milzīgs prieks. jau pats fakts, ka viena paziņa pēc ilgas klusēšanas atraksta meilu, ka atrodas nepālā, - tas vien man uzdzen saldas tirpas un gar acīm plaiksnī visādas bildes un degunā teju iesitas putekļu smarža. uhhh skaidrs, ka brīdis, kad kaut kur došos, sāk atkal lēnām tuvoties. un es zinu, uz kurieni.