atcerējos, ka nepastāstīju par rīgas labāko nakts dziedoni kādu esmu te jebkad redzējis. tā ir sieviete vecumā ap gadiem piecdesmit līdz septiņdesmit (you know) ar labu balsi un skruļļainiem, pussirmiem matiem, tērpušos putekļumētelī un koka klikatās. daudz nenoklausījos, jo tas bija vienkārši pārāk iespaidīgi manai apziņai.

aktīvi šūpodamās un cilādamies papēžos, teatrālā a capella perfekti noturot meldiņu un iestarpinot rokzvaigžņu cienīgas spontānas modulācijas, viņa izpildīja "killing me softly". skanēja visa vaļņu iela, un es neteiktu, ka tas bija groteski vai smieklīgi. tas bija tiešām iespaidīgi. arī tāpēc, ka dziedāja viņa patiešām labi.