liekot nost klausuli, gandrīz pateicu arlabunakti, aprāvos pie "ar". kā ātrvilciens galvai cauri izskrēja iespējamie turpinājuma varianti, nu, tur arlabvakar, ardievpalīgu utt, līdz beigās nez kāpēc par labāko izvēlējos "ar lielāko prieku". nu pizdec nu.
upd. gluži kā rainim hehe