kā man iet? esmu ieskrējis vāveres ritenī, kuru vēl pagaidām stipri izbaudu. tikšanās desmitos, tikšanās vienpadsmitos, tikšanās divpadsmitos, tikšanās divos. pirms pusotra mēneša es par šādu dzīvesveidu un darba ritmu būtu bijies kā sātans no krusta, bet tagad pats skrienu kā velns ar vējlukturi. tas mani tur apritē, tur sabeidrībā, tur pie saprāta, kas tīri ātri slīd prom, tikko iestiegu savās sienās. jūtos atbildīgs, jūtos profesionāls.

tas arī viss, ko varu izdomāt par šo tēmu. gribu atslābināties karstā vannā, bet vienam iet kaut kā neērti.