16:51kā man iet? esmu ieskrējis vāveres ritenī, kuru vēl pagaidām stipri izbaudu. tikšanās desmitos, tikšanās vienpadsmitos, tikšanās divpadsmitos, tikšanās divos. pirms pusotra mēneša es par šādu dzīvesveidu un darba ritmu būtu bijies kā sātans no krusta, bet tagad pats skrienu kā velns ar vējlukturi. tas mani tur apritē, tur sabeidrībā, tur pie saprāta, kas tīri ātri slīd prom, tikko iestiegu savās sienās. jūtos atbildīgs, jūtos profesionāls.tas arī viss, ko varu izdomāt par šo tēmu. gribu atslābināties karstā vannā, bet vienam iet kaut kā neērti. |
4:56
3. Aprīlis 2006
17:01vēl man ir tāds jaunatklāts - bet kopš laika gala piemitis - niķis gaidīt nezinkādus brīnumus, bet pašam neko īpašu neorganizēt, lai paceltu savunekad jau nav bijis slikti, parasti ir pat bik vai daudz labāk, nekā esmu gaidījis. piemēram, negaidīti atbrīvots garastāvoklis, negaidīti skaists trips pa neizzinātām vietām, negaidīti ilgs un labs sekss, necerēta dvēseļu tuvība, neiedomājama piepildījuma sajūta vēl pāris nedēļas pēc tam. tā sajūta ir līdzīga tai, kad viss ar neizsakāmu baudu ciemiņu uzņemšanai sagatavots, bet paši ciemiņi manis pēc var iet kaut pist mēnesi debesīs, lai tikai nenāk tagad ciemos. es domāju, tā sajūta "pirms tam". pēc tam vienmēr ir kņudošas sajūtas sirds erogēnajās zonās. |
17:02man ir hroniska nepieciešamība iemīlēties un mīlēt!hroniska, hroniska - goda vārds |
17:05iešu ka apēst zilo tableti un nopiest sarkano pogu. |
20:48phe! šitās kašķīgās kundzītes... nupat viena piesējās, ka visa trepjutelpa smaržojot pēc maniem kociņiem. viņai, redz, jāklepojot. stulbā stulbene! |
Powered by Sviesta Ciba