cienu cilvēkus, kas spēj izrādīt savu vājumu - to nemaz nav tik viegli. citu nespējā būt drosmīgiem un stoiciskiem es vienmēr redzu tādu kā solidaritāti, man tiešām ir punktiņš uz cietēja lomu, un vājums jau nav nekas cits kā parāk daudz ciešanu vai pārāk maz laimes, bet tas viss ir pilnīgs bullshit bullshit, jo laime ir ciešanas un otrādi, bļa. tādēļ visi veiksminieki ir vienkārši vai nu absolūti vienaldzīgi pret visu vai arī neglābjami sekli pēc būtības.