divi gadi cibā
eu, pilnīgi nemanot - divi gadi cibā.

palasot savējos un jūsu vecos ierakstus toč liekas, ka ciba ir beigusies, un turpinās kaut kas cits, kas galīgi vairs nav ciba, tāda atsvešināta, katram vāroties savā sulā, nevienam nepasakot neko pa īstam īstu, vai arī pasakot ārkārtīgi reti, un tad arī tā - pa tiešo, nesaspringstot. varbūt tā nemaz nav, bet saktoties salīdzinoši - ir gan. un vispār kādā vertē tika turēta kaut kāda komūnas sajūta, ak jē, es tagad lasu ap 100 cibiņu un apmēram tikpat lasa arī mani, bet kāda jēga no tā, nu, kāda, ja friends-only pukstiem vairs nav seguma... un kas tas bija par pārdzīvojumu, kad pirmoreiz atļāvos pieminēt seksu un aizskart mēslaini sevī... oi boženki, cik tas bija interesanti, un - ziniet, kas ir labākais? - ne tikai bērnībā, bet arī divus gadus atpakaļ slikta laika nemaz nebija - vislaik spīdēja saule, vislaik.

un vēl es esmu šausmīgi sailgojies anarhomo, kurš otrdien būs rīgā.