4:56

12. Februāris 2006

09:36

(andante con motto, legato, sfumato)

(ff) degunā iemetusies niagāra. (p) oi oi fak fak.
(mf) un griezīgas sāpes trahejā. (pp) oi oi fak fak.
(f) un lauzējs kaulos. (p) oi oi fak fak.
(p) un depresija. (ppp) oi oi fak fak.

09:39

izlsludinu konkursu sinepju plāksteru/banku uzlicējam/-ai.

pasības:
labas komuinikācijas spējas,
bankas ~~vai plāksteri~~ (plāksterus izsnidz uz vietas, bet bankām spirķiku gan vajaga savu),
vēlme spēlēt go (ir visas izredzes uzvarēt),
hroniska nebaidīšanās no saslimšanas jeb puhujisms.

es piedāvāju:
aizraujošu darbu slimnieku aprūpes nozarē,
izaugsmes iespējas anamnēzē,
konkurētspējīgu atalgojumu (khem...)

12:42

šodien rajona veikalā atkal satiku dungotājtanti. prieks viņu atkal ieraudzīt līdzinājās priekam, ko amēlijas džeks filmā "amēlija" sajuta, kad ieraudzīja mistisko vīrieti no fotogrāfijām, nu, viņš sajuta tādu gaismu ap sevi. es tiešām daudz domāju par dungotājtanti, šoreiz viņa atkal pirka kaudzēm saldumus, visādas kārbas ar cepumiem un šoklādēm, un tad vēl vairākus iepakojumus papīra mutautiņu (iepirkumu groziņā kā ķieģelīšus smukās rindiņās sakrautus zem saldumu lēruma) un vēl arī bundžiņu kaķbarības.

viennozīmīgi viņa pamanīja arī mani, jau veikalā pamanīja. bet - kas šai gadījumā (kas citādi nebūt nebūtu dīvains) ir pats dīvainākais - pēc kādas pusstundas viņa nāca garām manas virtuves logam, apstājās un paskatījās iekšā.

13:17

nē, dievs tomēr ir. drogās meitene izdeva latu ar sēnīti.

22:03

čikčikfarakfakfak

nē, vispār palasot pjonpjon, tā mierīgāk paliek.

22:40 - divi gadi cibā

eu, pilnīgi nemanot - divi gadi cibā.

palasot savējos un jūsu vecos ierakstus toč liekas, ka ciba ir beigusies, un turpinās kaut kas cits, kas galīgi vairs nav ciba, tāda atsvešināta, katram vāroties savā sulā, nevienam nepasakot neko pa īstam īstu, vai arī pasakot ārkārtīgi reti, un tad arī tā - pa tiešo, nesaspringstot. varbūt tā nemaz nav, bet saktoties salīdzinoši - ir gan. un vispār kādā vertē tika turēta kaut kāda komūnas sajūta, ak jē, es tagad lasu ap 100 cibiņu un apmēram tikpat lasa arī mani, bet kāda jēga no tā, nu, kāda, ja friends-only pukstiem vairs nav seguma... un kas tas bija par pārdzīvojumu, kad pirmoreiz atļāvos pieminēt seksu un aizskart mēslaini sevī... oi boženki, cik tas bija interesanti, un - ziniet, kas ir labākais? - ne tikai bērnībā, bet arī divus gadus atpakaļ slikta laika nemaz nebija - vislaik spīdēja saule, vislaik.

un vēl es esmu šausmīgi sailgojies

anarhomo, kurš otrdien būs rīgā.

Iepriekšējā diena - Nākošā diena