mana āda bija melna un es biju ieslodzīts koncentrācijas nometnē. mani un manu draugu veda uz nošaušanu, kad lazaretes priekšniece, jaunā, nevis vecā, ķircinājusi visu ceļu, turēdama šautenes stobru pret manu plaukstu, draudēdama izšaut cauri rokai līdz pat plecam, pēkšņi aizveda mūs aiz lielas sekvojas, kur fiksi pārģērba par baltādainām meičām un palaida, lai ejam, kur deguns rāda. mūs savāca tālbraucējs šoferis - izvarotājs. (cenzēts materiāls.) pēc tam es apciemoju savu māti, kas izskatījās mats matā kā tečere. viņa, protams, mani nepazina, lai arī es vairs neizskatījos pēc baltādainas meičas. vienīgais, ko viņa gribēja, ir lai es viņu aizvedu pie tā ezera, tā ezera, tā ezera. es ļoti uzmanīgi balansēdams pa viensliedes dzelceļa sliedēm aizvedu viņu līdz alai, pa kuru tālāk jāiet līdz tam ezeram, pats gāju mājās, meklēju savas mājas. pa ceļam tepat, kaimiņu mežiņā, man piesējās ķīnietis, turks un mongolis. prasīja cigareti, bet nelabi smīnēja. (cenzēts materiāls.) es kāvos kā dievs, tikai palēnināti. lidoju un spēru, ar acīm raidīju lāzerus, bet viņi vienalga nebija piekaujami. es bēgu pa to pašu ceļu - uz ezeru - pāri salu tiltam, pāri lielajam kanjonam, pāri sahāras tuksnesim, pāri dienvidpolam. tad es nokļuvu kādā mājā, kur, sienā izraktā alā dzīvoja viens puisis, kurš ātri vien atvairīja uzbrucējus. (cenzēts materiāls.) tad mēs nedaudz uzkodām. (cenzēts materiāls.) (cenzēts materiāls.) (cenzēts materiāls.) (cenzēts materiāls.) un tad viņš teica, ka nu beidzot petiks, man jādzīvo, es nevaru palikt šajā sapnī. (cenzēts materiāls.) (cenzēts materiāls.) beidzot es piekritu un pamodos pilnīgi bez spēka, bez elpas, iztukšots.

kaut kam bīstami pietuvojos, sajūta tāda, ka mans prāts bija pavērsies pret mani pašu, vai, pareizāk, nevis prāts, bet prāta radīts monstrs. skaitīdams mantru, centos ievīstīties atpakaļ snaudā; līdz rītam gulēju kā nosists.